Žurnāls: Nav zināms, kam tērēti “Rīgas kartei” no “RS” pārskaitītie 20 miljoni 6
Papildināta pl.15.20 ar “Rīgas kartes” paziņojumu.
SIA “Rīgas kartes” apgrozījuma dati neatbilst pašvaldības SIA “Rīgas satiksmes” ik gadu samaksātajai naudai, tādējādi nav zināms, kam tērēti laikā posmā no 2009. līdz 2017.gadam samaksātie 20 miljoni eiro, šodien vēsta žurnāls “Ir”.
Pērn pašvaldības dotācija uzņēmumam bija 122,7 miljoni, vēl 11,2 miljonus tas saņēma no valsts. Bijušais pagaidu valdes vadītājs Anrijs Matīss pēc auditorkompānijas “Ernst&Young” audita norādīja uz nesamērīgi lielajiem tēriņiem e-talonu sistēmas uzturēšanai, tāpēc žurnāls lūdza pašvaldības uzņēmumu sniegt pārskatu par summām, kas katru gadu tērētas par “Rīgas kartes” pakalpojumiem.
“Rīgas satiksme” sniegtā informācija liecina – kopš 2008.gada uzņēmums samaksājis “Rīgas kartei” 216 miljonus eiro, ieskaitot PVN. Tas nav tikai par e-talonu sistēmas uzturēšanu. Šajā summā ietilpst arī autostāvvietu sistēmas un termināļi skolu ēdnīcās, kurās skolēni pīkstina savas “Rīdzinieka kartes”, lai saņemtu bezmaksas pusdienas.
Pati “Rīgas satiksme” ir “Rīgas karte” līdzīpašniece ar 51% daļu. Otrs īpašnieks ir biržā kotētā ASV kompānija “Conduent”. “Rīgas kartes” sniegto pakalpojumu atlīdzības aprēķins ir sarežģīts un ietver vairākas mainīgas komponentes, kā arī vairākas pakalpojumu grupas, kuras sedz pati “Rīgas satiksme”.
Turklāt sadarbības līgums, kas noslēgts līdz 2020.gada beigām, paredz arī turpmāku izmaksu pieaugumu – žurnālam zināmi šādi auditoru “Ernst&Young” secinājumi. Auditori iesaka “Rīgas satiksmei” izvērtēt maksājumu būtību un saņemto pakalpojumu nepieciešamību.
Tomēr sevišķi mulsinoši žurnālam šķiet, ka “Rīgas kartes” apgrozījuma dati neatbilst “Rīgas satiksmes” ik gadu samaksātajām naudas summām, kad tām noņem PVN apjomu. Šī nesakritība starp “Rīgas satiksme” samaksāto naudu un “Rīgas kartes” apgrozījumu laika posmā no 2009. līdz 2017.gadam ir 20 miljoni eiro. Kādos grāmatvedības labirintos šie miljoni ir paslēpušies, neizdodas atšifrēt, jo “Rīgas satiksme” paliek pie nosauktajiem skaitļiem, bet “Rīgas karte” nespēj sniegt skaidru atbildi.
“Rīgas kartes” valdes priekšsēdētājs Ēriks Morizūrs norāda, ka “Rīgas satiksme” sniegtie dati par pārskaitījumiem “Rīgas kartei” esot pareizi tikai par 2017. un 2018.gadu – pārējie “ievērojami atšķirīgi”. Kādi tad būtu pareizie skaitļi, Morizūrs intervijā atsakās izpaust, jo tā pārkāpšot līgumā noteikto konfidencialitāti.
Lūgts komentēt “Rīgas satiksme” datus jau pēc intervijas, līdz žurnāla nodošanas brīdim viņš nepaspēj sagatavot atbildi pēc būtības. Vienīgais komentārs: “Ir jābūt kādam korektam skaidrojumam, jo ticu, ka “Rīgas satiksmes” grāmatveži ir profesionāļi.” Žurnāls meklēja arī skaidrojumu Valsts kontrolē, kas veica revīziju “Rīgas satiksmē”, taču bez papildu informācijas no uzņēmumiem arī viņiem nav atbildes, kā šāda situācija izveidojusies.
Uzņēmumam “Rīgas karte” pārskaitītā nauda desmit gados ir augusi, jo lielākā daļa summas ir paredzēta par e-talonu sistēmas uzturēšanu, un arī tā strauji kāpusi. Par sistēmas uzturēšanu 2009.gadā maksāti 5,87 miljoni eiro bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN), 2014. gadā – 10,24 miljoni, bet 2018. gadā – 14,75 miljoni. Pieaugums desmit gadu laikā veidojās 150% liels. Lai gan pēdējos četros gados “Rīgas satiksme” pasažieru skaits turpina sarukt, “Rīgas kartes” peļņa tieši otrādi – kāpj. Desmit gados uzņēmuma peļņa sasniedz 13,34 miljonus eiro, un šajos datos vēl nav jaunākās informācijas par 2018.gadu.
Tomēr Morizūrs, kurš amatā ir kopš 2009.gada, kategoriski nepiekrīt, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi Rīgai būtu dārgi. Viņa pārstāvētās kompānijas “Conduent” izstrādāto risinājumu lietojot simtiem pilsētu visā pasaulē, arī Londona, Milāna, Honkonga. “Vai tās visas būtu trakas? Kāpēc lai šis risinājums nebūtu labs Rīgai? Rīga tiek ļoti daudz kritizēta – nesaprotu, kāpēc tā,” viņš skaidro.
Sabiedriskā transporta biļešu ienākumi 2018.gadā bija 45,2 miljoni eiro, bet par etalonu sistēmas uzturēšanu samaksāti 14,75 miljoni jeb aptuveni trešā daļa no ieņemtā.
“Rīgas karte” pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka “Rīgas karte” auditētais uzņēmuma gada pārskats ir publiski pieejams un finanšu auditu ik gadu veic starptautiskā auditorkompānija “PricewaterhouseCoopers” (PwC). Visa uzņēmuma finanšu informācija ir pārskatāma un nekādi slēpti maksājumi nav iespējami. “Rīgas karte” pārstāvji pauda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par starpību starp “Rīgas satiksmes” maksājumiem un “Rīgas kartes” neto apgrozījumu veidojas, jo tiek salīdzināti atšķirīgi grāmatvedības dati.
“Piemēram, no vienas puses, tiek salīdzināti tikai “Rīgas kartes” neto apgrozījuma dati, kurā netiek iekļauts, piemēram, finanšu līzings (elektronisko norēķinu sistēmas izpirkšanas un modernizācijas maksa), kurš ir bilances postenis, kas savukārt ir iekļauts “Rīgas satiksmes” salīdzināmajos datos. “Rīgas satiksmes” dati ir naudas plūsmas dati, bet “Rīgas kartes” dati – grāmatvedības uzskaites dati. Šāda datu salīdzināšana ir nekorekta un neatspoguļo patieso situāciju,” norādīja uzņēmuma pārstāvji.
“Rīgas karte izsaka neizpratni par “šādu neprofesionālu datu interpretāciju un apmelojošu apgalvojumu izplatīšanos publiskajā vidē, kas ir prettiesiski un grauj uzņēmuma reputāciju”.
Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka Rīgā ieviestā sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma ir viena no modernākajām šobrīd pasaulē lietotajām norēķinu sistēmām un veiksmīgi darbojas vairākos simtos pilsētu visā pasaulē. To kā vienu no visizdevīgākajiem un modernākajiem risinājumiem katru gadu turpina izvēlēties arvien jaunas pilsētās. “Tostarp “Rīgas kartes” privātais akcionārs “Conduent” ir pasaules līderis e-biļešu risinājumu jomā ar plašu starptautisku pieredzi digitālo norēķinu risinājumu ieviešanā visdažādākā mēroga pasaules pilsētās, piemēram, Parīzē, Barselonā, Ņujorkā, Cīrihē, Venēcijā, Honkongā, Jeruzalemē, Adelaidā, Melburnā, Varšavā, Milānā, Venēcijā un citur,” pauda uzņēmuma pārstāvji.
“Rīgas karte” skaidroja, ka Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veido aptuveni 6% no “Rīgas satiksmes” izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilsts vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% “Rīgas satiksmes” izmaksu ir cita rakstura izdevumi, nesaistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas veido tikai 0,09 eiro no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta – 1,426 eiro.
“Rīgas karte” atgādināja, ka Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēma tika izveidota un jaunās tehnoloģijas Rīgā ieviestas par investoru līdzekļiem. “Rīgas satiksme” un Rīgas dome šīs investīcijas pakāpeniski sedz ilgākā laika posmā, ko paredz noslēgtais ilgtermiņa līgums.
