Žurnālists sociālists Sasoli 0
Pēc panāktās ES dalībvalstu līderu vienošanās uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu virzīt Vācijas konservatīvo pārstāvi Urzulu fon der Leienu, par Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju otrdien ievēlēts sociālistu kandidāts Dāvids Marija Sasoli. Otrajā balsošanas kārtā no 667 deputātiem, kuru biļeteni atzīti par derīgiem, par Sasoli balsojuši 345.
Politiskais tirgus, kurā austrumeiropieši zaudē
Vēl nesen pirms vēlēšanām Eiropas Parlamenta vadošie politiķi runāja par tā neatkarību. Solīja, ka parlaments Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatā apstiprinās tikai tādu, kas pirms vēlēšanām ir izgājis vadošo kandidātu jeb “Spitzenkandidaten” pirmsvēlēšanu kampaņu, taču tagad bija spiests sekot Eiropadomes uzspiestajam politiskajam tirgum un izvēlēties pavisam citus kandidātus.
63 gadus vecais Sasoli par priekšsēdētāju kļuva plašākas ES augstāko amatu tirgus rezultātā – lai iegūtu EK priekšsēdētāja amatu, beidzot sociālistu kandidatūru atbalstīja arī lielākā partiju grupa – centriski labējā Eiropas Tautas partijas (EPP) frakcija. Saskaņā ar vienošanos Sasoli amatu ieņems divarpus gadus, bet pēc tam viņu vajadzētu nomainīt EPP pārstāvim.
Trīs pārējie pretendenti uz spīkera amatu bija Vācijas zaļo pārstāve Ska Kellere, čehu konservatīvais Jans Zahradils (abi piedalījās “Spitzenkandidaten” debatēs) un Sira Rego, kas pārstāv spāņu kreisos radikāļus.
Izvēloties EP priekšsēdētāja amatam itāli (atkal, jo viņa priekštecis bija Tajani, bijušais armijas virsnieks), nevis Austrumeiropas pārstāvi, nav izdevies nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru. EPP sarunvedējs, Latvijas premjers Krišjānis Kariņš sarunu gaitā uzsvēra, ka “ES augstāko amatu sadalē ir nepieciešams panākt labu līdzsvaru – gan ģeogrāfisko, gan politisko, gan arī dzimumu, taču pagaidām neizskatās, ka šis līdzsvars tiek panākts.” Tā arī notika, kā izskatījās. Kaut gan austrumeiropieši, konkrēti četras Višegradas valstis, nobloķēja Nīderlandes sociālista Fransa Timmermansa ceļu uz EK priekšsēdētāja amatu, visi četri ietekmīgākie amati, arī Eiropadomes priekšsēdētāja un Eiropas Centrālās bankas prezidenta, galu galā nonāks rietumeiropiešu rokās.
Īsu brīdi austrumeiropieša kandidatūra pavīdēja uz EP priekšsēdētāja amatu – vēl otrdienas rītā ES valstu vadītāji apsprieda bulgāra, Eiropas Sociālistu partijas priekšsēdētāja Sergeja Staniševa izvirzīšanu, bet viņš pats lūdzis noņemt viņa kandidatūru, jo vēlējās palikt partijas priekšsēdētāja krēslā.
Arī rezultātu EP priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanās par ģeogrāfiski līdzsvarotu nevar nosaukt – no 14 vietniekiem pieci ir no Austrumeiropas, neviens no Baltijas.
Kas ir Sasoli
Sāka Dāvids Marija kā visi žurnālisti –70. gados sadarbojās ar maziem laikrakstiem un ziņu aģentūrām, desmit gadu laikā nonāca nacionālā dienas laikraksta “Il Giorno” redakcijā Romā. 1992. gadā viņš kļuva par ziņu reportieri itāļu sabiedriskās televīzijas kanālā “TG3” , pēc četriem gadiem jau viņš vadīja programmu “Cronaca in diretta” (“Dzīvajā ēterā”).
Pēc dažiem gadiem viņu iecēla par “TG1” ziņu šova vadītāju un viņš kļuva par vienu no ievērojamākajiem un populārākajiem žurnālistiem valstī, kuru respektējis pat Silvio Berluskoni (toreizējais premjers, bet tagad – visvecākais EP deputāts). 2007. gadā viņu nozīmēja par “TG1” direktora vietnieku, bet tad viņš izvēlējās politisko karjeru, iestājās centriski kreisajā Demokrātiskajā partijā un startēja Eiropas Parlamenta vēlēšanā. Kā bijušais žurnālists viņš plūca popularitātes augļus un Centrālitālijas vēlēšanu apgabalā par viņu nobalsoja visvairāk vēlētāju.
Tie, kas pazīst Sasoli, raksturo viņu kā kautrīgu un “bieži vien ļoti uzvilktu, kad viņam jārunā publiski”. Viņam esot labas manieres, mērenas pozīcijas un spēja uzrunāt cilvēkus ārpus savu piekritēju nometnes, vērtē “Politico”. Arī nesterilais, saburzītais, mazliet nevīžīgais ģērbšanās stils rada iespaidu par “vienu no mums”.
Eiropas vīzija
Kā bijušais TV žurnālists Sasoli ir vairāk pazīstams Itālijā nekā ārpus valsts. Eiropas Parlamentā ievēlēts jau trešo reizi, tātad desmit gadus. Iepriekšējā sasaukuma EP deputāti viņu zina kā EP priekšsēdētāja vietnieku, kurš vadīja plenārsēdes Strasbūrā.
Kāda ir Sasoli vīzija? “Mums ir jāvada nepieciešamas, patiesībā vitālas pārmaiņas, lai padarītu Eiropu spēcīgāku un modernizētu to,” uzrunā pirms balsojuma pavēstīja Sasoli. Politiķis kā galvenos izaicinājumus nosauca klimata pārmaiņas, migrāciju un sociālo taisnīgumu.
Sasoli runā par “nepilnīgu” savienību, kam ir nepieciešama reforma, aicinot ES atgriezties pie tās dibinātāju gara, kuri miera un vienlīdzības vārdā novērsa karadarbību un nacionālismu. “Mums ir jāstiprina mūsu spējas uzņemties vadošo lomu demokrātijā,” viņš teica, īpaši pievēršoties nepieciešamībai veikt reformas ES patvēruma meklētāju sistēmā. “Mēs negribam, lai pilsoņi uzdotu jautājumu “kur ir Eiropa?” ikreiz, kad notiek ārkārtas situācija,” viņš teica no tribīnes.
