Žurnālists: Ostapenko ir potenciāls ilgu laiku būt tenisa elitē 0
Vienīgais Latvijas žurnālists, kurš “French Open” strādāja no pirmās līdz pēdējai spēlei, bija Rolands Norietis. Viņš pats agrāk trenējās tenisā un pēc Parīzē redzētā spriež, ka sensāciju paveikušajai Aļonai Ostapenko ir potenciāls daudzus gadus būt pašā tenisa spicē.
Tu ar Aļonu runāji pēc katras spēles. Kāda ir šī 20 gadus vecā meitene?
Tenisistiem pēc katras spēles jādodas uz preses konferenci un viņa allaž bija gatava parunāt, bet šoreiz jau arī nebija sliktu brīžu – visi mači uzvarēti, attiecīgi labs garastāvoklis. Aļona daudz nestreso un tas ir viens no panākuma iemesliem – ja satrauktos, tad noteikti neizdotos uzvarēt. Pēc fināla Latvijas fanu pulciņš Aļonu gaidīja vairākas stundas un pēc daudzajām intervijām viņa arī iznāca iedot autogrāfus.
Kā mainījās mediju interese par Ostapenko – no pirmās līdz pēdējai spēlei?
Geometriskā progresijā – pēc pirmajiem mačiem intereses nebija, bez manis vēl tikai pāris žurnālisti. Pēc uzvaras pār Samantu Stosuru sākās ilgas preses konferences un beigās viņai tur nācās pavadīt pāris stundas. Oficiālā daļa, pēc tam vēl daudzas televīzijas, un tas, protams, ir nogurdinoši.
Kas ir šī lielā panākuma pamatā?
Talants un smags darbs. To, ka ir talants, zinājām jau sen, bet tagad pienācis vecums, kad var sākt to izpaust. Kārtīgi strādā, ir plāns, atrasta zinoša trenere, ar ko labi saprotas. Un arī ticība sev, ka var uzvarēt jebkuru pretinieci jebkurā situācijā. Protams, par “French Open” čempiones titulu esmu tādā pašā šokā kā visa pasaule, jo viņa ieradās Parīzē kā 47. rakete. Vēsturē praktiski nav precedentu, ka uzvar spēlētāja ar tik zemu vietu rangā.
Tu agrāk arī trenējies tenisā, līdz ar to Latvijas himna “French Open” droši vien bija ļoti saviļņojošs brīdis?
Protams. Tā bija mana iniciatīva aizbraukt uz turnīru un neko tādu negaidīju, bet ar katru kārtu saviļņojums pieauga un redzēju fantastisku Latvijas sporta panākumu.
Kas notiek tāda turnīra aizkulisēs? Redzēju, ka dienu pirms vīriešu fināla biji uztaisījis selfiju ar nu jau desmitkārtējo čempionu Rafaelu Nadalu.
Šajā gadījumā izmantoju piekļuvi spēlētāju zonai, jo uz ielas ar Nadalu nobildēties tajā dienā diez vai būtu iespējams. Aizkulisēs pēdējās dienās ir vismierīgāk, jo palikuši tikai daži mači. Pirmajā nedēļā spēlētāju zonai grūti izspraukties cauri.
Pašreizējās tenisa zvaigznes praktiski nav apsveikušas Ostapenko ar uzvaru. Tas ir viņas pretrunīgās reputācijas dēļ?
Cik esmu dzirdējis, tad tenisistu vidū Ostapenko nav labākā reputācija, jo bieži mēdz pateikt to, ko domā, un daudzas meitenes ir apvainojušās. Reizēm pasaka atklāti situācijās, kad vajadzētu paklusēt, lai gan uz to var paskatīties arī no otras puses, jo teikt savas domas atklāti ir augstu vērtējama īpašība.
Kā tu prognozē nākotni – šis ir viņas augstākais lidojums vai līdzīgi panākumi sagaidāmi arī turpmāk?
Viss atkarīgs no viņas. Ir visas iespējas un pēc loģikas vajadzētu kļūt par vienu no lielākajiem tenisa spīdekļiem turpmākos desmit gadus, jo redzējām, ka ne tikai labi un stipri, precīzi sit, bet arī ir psiholoģiski noturīga. Ir viss potenciāls būt pašā augšā, bet, vai to realizēs, atkarīgs no pašas.
Ernesta Gulbja liktenis nedraud?
Domāju, ka nē, jo viņa ir ļoti motivēta, tiecas pēc panākumiem. Sen uz to gājusi. Ernestam visu laiku pietrūka papildus motivācija. Milzīgs talants, bet nepietiekamā mērā pie tā piestrādāja.
Bet ko gaidīt no nākamajiem turnīriem? Vai Vimbldonā Ostapenko nebūs emocionāli un fiziski iztukšota?
Tas atkarīgs no tā, kā sadzīvos ar jauno statusu. Teorētiski Vimbldonā ir ļoti labas iespējas, uzvarēja tur junioru turnīrā pirms trim gadiem, viņas spēlei atbilstošs segums. Tomēr pēc zoles parasti nāk krišana un nebūtu pārsteigums, ja Vimbldona nebūs viņas turnīrs. Nevajag gaidīt, ka uzvarēs visu pēc kārtas, bet ilgtermiņā talants liks par sevi runāt.
