“No tīģera nevajag baidīties!” Žurnālists Artis Drēziņš testē jauno tūrisma enduro motociklu 0
Autors: Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, konkursa “Latvijas Gada Motocikls” žūrijas loceklis
Konkursa “Latvijas Gada Motocikls” rīkotāji Arnis Blodons un Oskars Irbītis nolēma šogad pasākumu nerīkot – tā paša koronavīrusa dēļ. Ierobežojumi un vasara sākās strauji.
Vasara tikpat strauji, droši vien kā parasti, arī beigsies, bet, kad tiksim galā ar koronavīrusu, nav zināms nevienam.
Pasaule ir nedaudz piestājusi. Taču ir lietas, kas turpina savu gaitu gan pēc inerces, gan būtības – vismaz kamēr cilvēcei nav uzbrucis kaut kas trakāks par pašreizējo pandēmiju. Motocikli tiek ražoti un arvien pilnveidoti.
Un, cik zināms no motociklu pārdevējiem, močus šogad pērkot ne mazāk kā citus gadus – par spīti pandēmijai un tai izraisītai ekonomiskais krīzei. Jo cik tad var pašizolēties mājas apstākļos.
Labāk tad pašizolēties uz motocikla. Vēl jo vairāk, ja ir tāds laiks kā patlaban.
Arī es, izmantojot britu markas “Triumph” tirgotāju SIA “SDK” labvēlību, uz divām dienām izolējos ar jauno vidējās klases tūrisma enduro motociklu “Triumph Tiger 900”, aizbraucot uz Klaipēdu un atpakaļ.
Saule, karstums, vējš un ļoti patīkamas emocijas, ko sniedz britu motocikls. Tas nav britu automobilis, no kura visādus niķus var sagaidīt.
Gadiem esmu pārliecinājies, ka no tīģera nevajag baidīties. Detaļās lieliski nostrādāts un trīscilindru dzinējs ir vienkārši dievīgs.
Agrāk jau esmu rakstījis par šī tīģera vecākajiem brāļiem “800” un “1200”, tā kā diža pārsteiguma man kā tūrisma enduro motocikla amatiercienītājam nebija. Jo grūti ik pēc dažiem gadiem ko kardināli jaunu pasniegt – vismaz priekš ierindas braucēja.
Mana mīļā “Honda”, piemēram, 12 gadus brieda, lai uztaisīt jauno “Africa Twin”, kad 2003. gadā beidza ražot iepriekšējo leģendāro modeli, kas kļuva par flagmani šajā klasē.
Taču motocikli spiesti pilnveidoties, cīnīties par tirgu un pieņemt konkurentu sasniegtos standartus. Arī jaunais “Tiger 900”. Tāda nu ir kapitālisma spožā puse – iepretim sociālismam.
PSRS savos vairāk nekā 70 pastāvēšanas gados tā arī nespēja izgatavot nevienu motociklu, ko nebūtu kauns rādīt pasaulei (šā brīža Krievija jau arī necenšas – robežas vaļā, var vest iekšā visu, ko vien publika pieprasa).
Vispirms “Tiger 900” bija spiest pieņem konkurentu savā klasē “Honda” un BMW piedāvājumu jaudas ziņā. Tā tīģeris panāca BMW (95 zirgspēki), bet “Honda” nu spērusi soli vēl tālāk – 100 zirgspēki.
Attiecīgi aug arī dzinēju kubatūra, kas nu jau vidējai klasei skaitās no 850 līdz 1000 kubikcentimetriem. Cik tur tālu vairs līdz lielajai tūrisma enduro klasei, kas sākas ap 1200 kubikcentimetriem.
Pēc šodienas parametriem iepriekšējās paaudzes “Honda Africa Twin”, sava laika šīs klases flagmanis, ar saviem 742 kubikcentimetriem jau vairs lāgā neiederas vidējā klasē… Tas ir līdzīgi kā pēdējās paaudzes “Volkswagen Golf” pēc izmēriem lielāks nekā pirmās paaudzes “Volkswagen Passat”.
Nemāku spriest par automobiļiem, bet motocikliem šim mērīšanās skrējienam kaut kad jāapstājas, jo zūd jēga, bet pieaug motocikla svars, cena un ierindas braucējs jau nejūt tos dažus zirgspēkus uz vienu vai otru pusi.
Un ja reiz grib jaudīgāko, tad labāk uzreiz pirkt visjaudīgāko, kas vispār dabūnams… Bet no tirgzinības viedokļa jau laikam vieglāk pārdot, ja var pateikt, ka jaudīgākais savā klasē, vai vismaz pie kaut kādiem tur apgriezieniem.
Lai nu kā arī tas nebūtu, britu konstruktori bija spiesti “900” dzinēja kubatūru palielināt līdz 888 kubikcentimetriem iepriekšējā “800” modeļa 800 kubikcentimetru vieta: neko tālāk jau vairs nevarēja, lai “neapēstu” “Tiger 1200” modeli ar 1215 kubikcentimetriem.
Rezultātā tapis jauns un lielisks dzinējs, kaut gan arī iepriekšējam trīscilindrinieks bija ļoti labs, bet šis esot jaudīgāks pie maziem apgriezieniem.
Vēl “900” no sava priekšgājēja atšķiras ar mērinstrumentu paneli, kas atgādina planšetdatoru.
Cipari un funkcijas lieliski redzamas krāsaini mainīgajā ekrānā, turklāt tam var pieslēgt GPS, telefonu, Ipad un vēl visādas gudras tehnoloģijas.
Protams, pastāv jautājums, kāpēc vajag visādas gudras lietas (izņemot, protams, GPS, kas palīdz orientēties ceļos), braucot ar motociklu, un vai tas nevar novērst uzmanību no pašas braukšanas, bet atkal: ja konkurentam ir, vajag arī pašam…
Labi, necīnīsimies ar progresu. Tīri mehāniski “900” ir jauna ātrumkārba, degvielas bāka un radiators, bezkameru riteņi, jauns (divdaļīgs) rāmis.
Ceļā uz Klaipēdu izmēģināju visa veida ceļus no bedraina pierobežas gruntinieka līdz ātrgaitas šosejai – nebija kur piekasīties.
“Triumph” godam saglabā vietu līdzās “Honda”, BMW un KTM, kas uzskatāmi par vadošajiem pasaules tūrisma enduro motociklu ražotājiem.
Kas ir labāks vai sliktāks, lielā mērā atkarīgs no konkrētā modeļa, aprīkojuma un modifikācijas, kā arī konkrētā pircēja gaumes, priekšstatiem un motocikla pielietojuma.
“Triumph Tiger 900” cena Latvijā ir no 12 999 eiro līdz 15 499 eiro, tas ir pieejams “GT”, “GT Pro”, “Rally” un Rally Pro” versijās. Tiek ražots arī “Tiger 800”, kas ir vidēji par 2000 eiro lētāks.
Tūrisma enduro motocikli ir vispiemērotākie Latvijas ceļiem un neceļiem – šo pārliecību man neviens neatņems. Vismaz līdz brīdim, kad tiks sabūvētas nesen izsludinātās ātrgaitas šosejas.
