Žurnālists Arnis Krauze bērnībā sapņoja kļūt par autobusa šoferi 0
Raidījums “Bez Tabu” kopā ar Arni Krauzi, TV3 Ziņu moderatoru un žurnālistu izstaigājis viņa bērnības takas – apciemojot gan pirmo māju, gan iecienītākās rotaļu vietas un bērnudārzu, kur joprojām strādā viņa mamma. Tieši bērnudārzā Arnis spēris pirmos soļus žurnālistikā un tieši te kļuvis sociāli un politiski aktīvs.
Ceļojumu pa žurnālista un TV3 Ziņu moderatora Arņa Krauzes bērnības takām raidījums sāk Čiekurkalnā, kur 4. šķērslīnijā aizvadīta Arņa saulainā bērnība.“Manas pirmās atmiņas par ārpasauli saistās tieši ar šo vietu, ar šo pagalmu, mani pirmie žurnālista novērojumi, par to, kas notiek ārpasaulē, saistīti ar šo logu,” atklāj Arnis, rādot līdzi paņemto bērnības dienu fotogrāfiju, kurā redzams mazs puika ar lokainiem matiem, sēžot uz palodzes un veroties pa dzīvokļa logu uz lielo pasauli mājas pagalmā.
Arnim par lielu pārsteigumu, joprojām nama priekšā, tieši pie logiem, ir saglabājusies pirms gadiem trīsdesmit izveidotā dobe.”Es vēl atceros, ka krievu karavīri būvēja blakus māju, un es no viņiem aizņēmos ķieģeļus, ko apliku apkārt dobei. Tā līdz šai dienai neesmu vēl atdevis,” nosmej Arnis, stāstot, ka šai dobē stādīti gan kartupeļi, arbūzi, vīnogas un kas tikai netika audzēts.
Īpaši Arņa atmiņā palikušas divas kaimiņu meitenes no otrā stāva, un Arnis pat saglabājis Vinetas un Edītes zīmētos apsveikumus Arnim vārda dienā, kas datēti ar 1986. gada 7. jūniju.
Apstaigājot pagalmu, kur rotaļājušies, populārākā bijusi spēle “veikalos”, Arnis secina, ka arī caurule, uz kuras parasti pagalma bērni sēdējuši, joprojām atrodas turpat. “Tad man vienu brīdi bija ideja, ka būšu autobusa šoferis, un tad man te bija izstrādāts maršruts pa minūtēm, pieturas, kur es pieturu. Tad pusminūti gaidīju it kā pasažierus. Un tā es te līkumoju ar riteni pa Čiekurkalnu, jo es biju autobuss,” atmiņās dalās Arnis.
No “Čierīša” dodamies uz Mežaparku, kur divas pieturas pirms Zooloģiskā dārza – vietā, kur tagad slejas pamatīgs žogs un lepna privātmāja, Arņa bērnībā bija bezmaksas atrakcijas bērniem – starp priedēm izveidots trošu nobrauciens.
Bet spilgtākās atmiņas Arnim ir Mežaparka karuseļi. To tur gan vairs nav, bet Arnis izstaigā, atceroties gan Greizos spoguļus, gan slaveno autodromu un panorāmas ratu. Pie tā Arnis atklāj, ka bērnībā viņam bijis bail no augstuma, tāpēc panorāmas ratā nekad nav uzdrošinājies kāpt.
Jautāts par to, kur ticis pie naudas karuseļiem, žurnālists izstāsta, kā pelnījis naudu, tirgojot saldējumu Jūrmalā, Jomas ielā: “Mums ar brāli bija čirkaini mati, un mēs nesapratām, kāpēc krievu tūristi mūs par Puškiniem sauca, deva “čajevije”…, toreiz jau es nesapratu, kas tas “čajevije” ir .”
Tālāk nonākam Purvciemā, Arņa pirmajā grupiņā. Arnis knapi tiek pa durvīm iekšā, nākas secināt, ka krietni paaudzies kopš tā laika. Arnim bērnudārzs asociējas ar bailēm gulēt diendusu, jo gultas veidotas tā, ka viņam šķitis, – tās uzkritīs virsū. Tagad tās apskatot, viņš secina, ka nekā nedroša tur nav, bet ej nu bērnam to paskaidro.
Arņa mamma, kura joprojām strādā šai bērnudārzā, stāsta, ka sākotnēji puikam bijis grūti iejusties bērnudārzā. Kad Arnis drusku bija paaudzies un pārnācis uz nākamo grupu, viņš ātri vien iejuties un pieteicies palīdzēt auklītei traukus novākt un pat mazgāt tos.Bet, kad bērnudārza audzinātājas pie kafijas pārspriedušas jaunākos politiskos notikumus Atmodas laika Latvijā, mazais Arnis klausījies, un šķiet, ka tieši tad viņā dzima interese par norisēm sabiedrībā un politikā.
