Pēc cilvēka nāks žurka 6
Taču tāpat zināms fakts, ka, pretstatā Indijas notikumiem gadsimta beigās, Otrā pasaules kara laikā žurkas parādījušas sevi arī no citas puses. Piemēram, leģendārās Ļeņingradas blokādes dalībnieki vēstījuši, ka kopā ar pilsētu aplenkušajiem vāciešiem, no pilsētas namu pagrabiem cilvēkiem uzbrukusi arī “žurku armija”. Turklāt aculiecinieki vēstījusi, ka tās nebija vienkārši parastas žurkas, bet gan šīs sugas ļoti liela izmēra pārstāvji. Ar šīm žurkām neesot bijis iespējams cīnīties, jo tās bijušas pārsteidzoši apķērīgas. 1943. gada ziemā žurkas pilnīgi atklāti uzbrukušas cilvēkiem, naktīs rīkojušas uzbrukumus noliktavām, turklāt šie uzbrukumi izskatījušies tik labi organizēti, ka pret žurku uzbrukumu bezspēcīgs bijis pat labi bruņots cilvēks. Esot novērots, kā žurkas organizētā pulkā devušās padzerties, kā ar gigantisku lenti noklājot Ļeņingradas ielas.
Situāciju glābt esot palīdzējusi cara Pētera Pirmā pieredze. Ļeņingradas iedzīvotāji atcerējušies vectētiņu un vecmāmiņu stāstus par to, ka šā valdnieka laikā arī žurkas ieņēmušas Kronštates noliktavas. Un tad visā Krievijā speciāli gūstīja kaķus un nogādāja tos Kronštatē. Lūk, un tad, kad blokādes laikā pa aizsalušā Lādogas ezera ledus klājienu izveidoja tā dēvēto dzīvības ceļu, viena no pirmajām Ļeņingradā nogādātajām kravām esot bijis pret žurkām vēršamais bioloģiskais ierocis – galvenokārt Jaroslavļas apgabalā sagūstītie kaķi. Rezultāts esot bijis nevainojams: aptuveni trīs mēnešu laikā mincīšu desants bija atsitis žurku uzbrukumu pilsētai…
Pētnieki pauž, ka mūsdienās žurku skaits lielajās pilsētās visā pasaulē katru gadu ievērojami pieaug. Un tas nozīmē, ka kaut kur kaut kad līdzīga situācija var atkārtoties. Protams, viss atkarīgs galvenokārt no paša cilvēka, kurš jau kopš savas vēl joprojām neizskaidrotās uzrašanās uz šīs planētas ik mirkli bīstami žonglē uz labā un sliktā robežas, kad dažkārt pat vissīkākais sānsolis katastrofu var padarīt neizbēgamu, un tad varam sagaidīt, ka mūsu civilizāciju strauji nomainīs kāda cita.
Savas iedomības dēļ cilvēki vēl nevēlas saprast un atzīt to, ka žurkām piemīt apbrīnojams saprāta līmenis un tās vadās ne tik daudz atbilstoši refleksiem un instinktiem, cik atbilstoši dzīves pieredzei un prasmei faktus salāgot ar atmiņu un pat jūtām. Katrā ziņā zinātnieki savās prognozēs pauž, ka mūsdienās rattus sapiens jeb saprātīgā žurka ir visreālākais pretendents uz jaunā Zemes saimnieka nosaukuma pārņemšanu.
