Patlaban laboratorijas vietā vairs ir tikai drupas un nav saglabājies arī neviens dokuments, kas varētu apstiprināt vai noliegt iepriekš pausto. Nav arī nekādu ziņu par attiecīgo voljeru pēdējo, pēc kārtas 189. iemītnieku paaudzes tālāko likteni. Zināms tikai tas, ka, gadījumā ja šīs gigantiskās laboratorijas žurkas patiešām tikušas brīvībā, to vidū bijuši gan tēviņi, gan mātītes, kas nozīmē, ka tagad kaut kur mīt arī 190. vai pat 200. šo grauzēju paaudze. 6
Tiesa, biologi gan pauž, ka šīs žurkas-mutanti cilvēkiem nevar būt īpaši kaitīgas būtnes. Kaut vai tāpēc, ka savas aktivitātes ziņā tās kādu nieku tomēr atpalikušas no parastajām žurkām. Taču tur, pazemē, komunikāciju un tuneļu sistēmā, žurkas-mutanti, iespējams, patiešām izveidojušas pašas savu “civilizāciju”, proti, pietiekami augstu attīstītu sabiedrību ar savu kārtību, likumiem un hierarhiju, kurā nav vietas nedz svešiniekiem, nedz savas sugas dabiskajiem pārstāvjiem.
Tiesa, cīņa par izdzīvošanu nemitīgi piespiež šos dzīvniekus pilnveidoties. Pazemes pētnieki uzzinājuši daudz interesanta par žurku sabiedrības unikālajām īpašībām. Turklāt kaut kādā neizskaidrojamā veidā informācija par bīstamajām zonām, izliktajām lamatām un žurku indi visiem šīs pazemes sabiedrības locekļiem kļūst acumirklī zināma. Dažkārt šādas ziņas pat piespiež strauji un bez īpašiem dzīvā sastāva zaudējumiem emigrēt veselām žurku pazemes pilsētām.
Cilvēks ir žurka. Un otrādi
Šeit jāpiebilst, ka diskusijas par to, kā uz Zemes radusies saprātīga dzīvība, turpinās jau kopš neatminamiem laikiem. Atbilstoši jaunākajām zinātnes atziņām saprātīgais cilvēks uz planētas parādījies vismaz pirms aptuveni 40 000 gadu. Proti, tieši šajā laikā primitīvie neandertālieši “pārvērtās” saprātīgos cilvēkos (vai arī tie pirmos “likvidēja”), kas būtībā neko daudz neatšķiras no mūsdienu cilvēkiem. Taču vēl nav zinātnes spēkos izskaidrot tik strauju attīstības lēcienu, ja tāds patiešām ir bijis.
2004. gadā pasauli aplidoja sensacionāls jaunums par to, kā angļu un amerikāņu ģenētiķu apvienotais kolektīvs spējis atšifrēt žurkas genomu, tātad noskaidrot, kuri no šo dzīvnieku 25 000 gēnu ir atbildīgi par vienu vai otru funkciju. Neticamākais šeit ir tas, ka ģenētiskajā līmenī šie grauzēji izrādījās apbrīnojami tuvi cilvēkiem, kuru genoms arī jau ir pilnībā atšifrēts.
Izraēliešu zinātnieki rūpīgi izstudējuši žurkas skeletu un noskaidrojuši, ka tā uzbūve līdz vissīkākajiem kauliem sakrīt ar cilvēka skeletu. Izņēmums ir tikai galvaskausa, astes un pēdu kauli. Toties pilnībā sakrīt arī visu kaulu audu patoloģijas. Un gan cilvēki, gan žurkas arī slimo vienādi!
