Žurkas gada rezultāti, Vērša gada prognozes: par ceļiem un degvielu 2
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šo gadu aizvadot – par to, kas vajadzīgs jebkuram auto. Par ceļiem un degvielu. Stāvokli un perspektīvas komentēt lūdzu abu nozaru kompetentākos pārstāvjus – VAS “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētāju Jāni Langi, biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” prezidentu Andri Bērziņu un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektori Ievu Ligeri.
Ļoti ražīgs gads
Jānis Lange: “Pateicoties pavasarī piešķirtajam papildu 75 miljonu finansējumam, mēs varējām kopumā veikt daudz vairāk remontdarbu, nekā bija plānots gada sākumā.
Pārsvarā visi papildu līdzekļi tika novirzīti reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai.
Segums tika atjaunots uz tiem reģionālo autoceļu posmiem, kur tas bija apmierinošā tehniskajā stāvoklī un to varēja ievērojami uzlabot bez pārbūves, atjaunojot segumu. Līdz ar to kopumā reģionālo autoceļu tehniskais stāvoklis ir ievērojami uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Šogad darbi ir veikti vairāk nekā 1300 kilometros valsts autoceļu, varam teikt, ka šī ir bijusi labākā ceļu būvdarbu sezona pēdējo vismaz desmit gadu laikā.
Investīcijas ceļu infrastruktūrā ne tikai uzlabo mobilitāti un ir ilgtermiņa ieguldījums valsts attīstībā, ekonomikas lejupslīdes laikā tās ļauj “sildīt” ekonomiku kopumā.
Daudzas valstis dažādās krīzes situācijās ir gājušas šo ceļu – ieguldījušas autoceļu infrastruktūrā. Un arī Latvijas valdības lēmums šajā ziņā bija ļoti konsekvents. Ikviens autobraucējs šogad bija pamanījis ceļa remontus, jo tie notika visā valstī, katrā reģionā.
Nebija iespējams doties ārpus pilsētām, lai nesastaptu ceļu strādniekus. Un reģionālais griezums ir ļoti būtisks. No visiem valsts autoceļu remontdarbiem, kas šogad tika veikti, 13% notika Pierīgā, 14% – Kurzemē, 19% – Vidzemē un 17% – Latgalē.
Labāki ceļi nozīmē labāku mobilitāti reģionos, labāku to sasniedzamību.
Tas savukārt ir labs stimuls ekonomikas attīstībai, jo samazinās braucienu izmaksas, kas ir būtiski, lai, piemēram, investori vai vietējie iedzīvotāji pieņemtu lēmumu par uzņēmumu izveidi, jaunu darba vietu radīšanu.
Ieguldījums ceļu infrastruktūrā nav tikai atbalsts ceļu būvniecības nozarei, ar šiem ieguldījumiem tiek stimulēta visa tautsaimniecība, jo darbs ir ne tikai būvniekiem, bet arī izejmateriālu ražotājiem, būvuzraugiem, projektētājiem, arī viesnīcniekiem un ēdinātājiem reģionos.
Līdz ar ceļa remontdarbiem visās šajās nozarēs ir vairāk darāmā. Investīcijā autoceļu infrastruktūrā ir spēcīgs multiplikatora efekts, OECD (Organisation for Economic Co -operation and Development) to ir noteikusi 2,7 reižu apmērā. Līdz ar to 300 miljoni, kas šogad tika ieguldīti valsts autoceļos, deva kopējo pienesumu Latvijas ekonomikai vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā, tā aplēsts pārskatā, ko sagatavojusi domnīca “Certus”.
Arī nākamo gadu gaidām optimistiski. Esam vēlreiz saņēmuši valsts palīdzību no ārkārtas stāvokļa līdzekļiem. Ļoti labi, ka tas šoreiz notiek savlaicīgi – nevis aprīlī kā pērn. Varēsim jau ziemā precizēt projektus, veikt iepirkumus, darbus sākt un pabeigt laikus.”
Mēs neslimojam un pabalstus neprasām
Andris Bērziņš: “Tāda nu ir mūsu nozares specifika. Darbs svaigā gaisā. Bez drūzmēšanās piešķaudītās telpās. Tādēļ Covid sērgai mēs esam grūti sasniedzami un varam savus darbus turpināt ar pilnu sparu. Piešķirtos līdzekļus realizēt pilnā apjomā, turklāt kārtīgi maksājot nodokļus. Tātad mēs ne tikai nodrošinām labas algas saviem darbiniekiem (ap 9000 cilvēku), bet palīdzam ar naudiņu arī tiem, kuriem šajā laikā klājas grūtāk.
Tas par krīzes gada labo pusi. Sliktais diemžēl ir palicis. Un tā ir nākotnes neprognozējamība. Tāda bija šogad (pavasarī, papildu naudiņu saņēmuši, mēs skraidījām apkārt, ziemā atlaistos darbiniekus meklēdami), tāda diemžēl saglabājas gadu mijā.
Mēs nezinām, vai saņemtā “piešprice” ir galīgā, vai tā atkal tiks mainīta. Mums ir ļoti grūti plānot gan darbaspēka, gan tehnikas iegādes un uzturēšanas izdevumus.
Nozarei, kura jau tā (savas sezonalitātes dēļ) ir sarežģīti menedžējama, joprojām akūti pietrūkst skaidra un stingra nākotnes plāna. Mūžīgas pēkšņas izmaiņas rada pastāvīgu stresu. Nu kaut vai tikko valdības atvērtais ceļu uzturēšanas darbu tirgus – it kā labs lēmums, papildu slodzi ziemas sezonā sološs, tomēr realizācijā ārkārtīgi sarežģīts. Tāls no praktiskas gatavības.
Tātad – gads bija ražīgs. Mēs nodemonstrējām savu spēju paveikt gandrīz nepaveicamo. Un esam gatavi līdzīgiem pārbaudījumiem arī turpmāk. Tomēr – lielāka skaidrība ilgāka termiņa plānošanā neapšaubāmi ir vajadzīga.”
Problēmas nav lokālas
Ieva Ligere: “Degviela mazumtirdzniecībā decembrī kļuvusi dārgāka. Daudzi jautā – kāpēc? Atbildu – no mums tieši neatkarīgu iemeslu dēļ. Tie ir globāli procesi. Jau kopš ASV raibā vēlēšanu procesa sākuma vasarā visai strauji augušas naftas cenas.
Salīdzinājumā ar maiju decembrī tās divkāršojušās un jau gandrīz sasniedz gada sākuma līmeni. Piedevām dīzeļdegvielu ziemā (pat ja tādas faktiski nav) sadārdzina obligātās arktiskās piedevas. 95. markas benzīnu savukārt dārgāku padara bioetanola piedeva (10%), jo arī šī sastāvdaļa Covid laikā ir visai strauji sadārdzinājusies.
Tādi diemžēl ir globālie degvielas cenu veidošanās procesi, kurus ietekmēt vietējie tirgotāji nevar. Un arī to turpmāko attīstību pareģot nevaram.”
