Valdis stāsta – arī šoreiz izrādes orķestrī un uz skatuves muzicēs un dziedās Nacionālā teātra aktieri, bet par muzikālo salikumu gādās Valdis Zilveris. Egils Zirnis un Niklāvs Nagla sacerējuši vārdus gan pazīstamām melodijām, gan pilnīgi svaigām dziesmām. Žurkas fināla dziesmu iedvesmas brīdī sarakstīja Mārtiņš Egliens, kurš iejutīšoties latviešu teātra tēva Ādolfa Alunānā ādā. 3
Jokot šī brīža situācijā neesot viegli, atzīst Valdis. „Svarīgi tāpat kā iepriekšējās „žurkās” uz visus skatīties iespējami pozitīvi. Ja arī par kaut ko paironizējam un kāds varbūt pat apvainojas, tas tomēr ir vēstīts ar cerību, ka varam dzīvot labāk, un tas atkarīgs ne tikai no politiķiem, bet arī mums pašiem, un ne tikai tajā brīdī, kad dodamies pie vēlēšanu urnām. Tomēr ir arī svarīgi neapgrūtināt cilvēkus ar tām bažām, kas nenoliedzami šobrīd pastāv pasaulē. Man pašam, tāpat kā daudziem, šī situācija – sarunas par kara iespēju, militāra tehnika, ārzemju vienības – ir pirmoreiz dzīvē. Situācija ir pasmaga. Vienkārši jāapzinās, ka šobrīd daudz varam izdarīt paši, apzinoties, ka visi tomēr esam cilvēki, pat ja esam tik dažādi. Mēs visi gribam dzīvot, gribam kaut ko izdarīt savā dzīvē, cik Dievs mums katram ļāvis, un mēs visi gribam mierīgi izaudzināt savus bērnus un mazbērnus. Teātrī man ir svarīgi šobrīd to skatītāju „nenokautēt”, bet radīt viņam kaut kādu pozitīvas dzīvošanas iespējamību. Vismaz no tā brīža, kad viņš atver teātra durvis līdz mirklim, kad viņš iziet ārā.”
