Foto – Karīna Miezāja

Jau vairākus gadus skatītāji iemīļojuši Valda Lūriņa veidotos iestudējumus „Latgola.lv” – joprojām pilnu skatītāju zāli pulcē gan iestudējuma pirmā, gan otrā daļa. Režisors atzīst – šobrīd viņam teātrī darba gan neesot tik daudz, kā gribētos. „Lai nepaliktu pavisam dīkstāvē, „Žurka” nāca īstajā laikā. Protams, ir vēlme izmēģināt, kā man tas izdosies.” 3

Lūgts iezīmēt kopējo ainu, kāda šobrīd ir amatierteātros, režisors uzsver – te valda iepriecinoša dažādība. „Protams, ir lugas, kuras skatēs sastopam katru gadu – populārs ir Augusts Strindbergs, esam redzējuši vairākas „Jūlijas jaunkundzes”, ir daudz jauku bērnu izrāžu – tikko vienu noskatījos Jūrmalā. Šogad top arī izrādes, kas tapušas pēc Raiņa un Aspazijas darbiem vai veltītas abiem dzejniekiem. Ļoti iepriecina materiāli, kas radīti no jauna speciāli teātrim, sevišķi tie, kas runā par mūsu vēsturi. Blomē iestudēta „Austras grāmata”, kurā par diviem izsūtījuma periodiem stāsta Blomes novadniece Austra Jurgena. Arī koknesieši radījuši izrādi par viņu vēsturi – „Gredzens gredzenā”. Jauns materiāls par Gaismas pili radīts Gulbenē – stāsts ir par mūsu pašu attieksmi pret grāmatām, par cilvēkiem, kas paši ir daļiņa no gaismas pils. Ir ļoti interesantas kustību izrādes. Ļoti iepriecina tas, ka Rīgas pantomīma, lai arī zaudējuši Robertu Ligeru, tomēr rada izrādes un turpina pantomīmas tradīciju.”

„Savulaik esmu veidojis Teātra dienas koncertu, tomēr līdz šim tas nav noticis “žurkas” zīmē. Šī ir iespēja sadarboties ar cilvēkiem, ar kuriem neesmu ilgi strādājis. Viens no viņiem ir dzejnieks Egils Zirnis, kurš radījis savu “žurkas” versiju. Tāpat ļoti interesanti ir sadarboties ar jauno dzejnieku, kurš pagaidām maskējas ar pseidonīmu Niklāvs Nagla. Viņa ziņā ir „žurkas” otrā daļa. Horeogrāfiju veido Alberts Kivlenieks, bet par kostīmiem gādā Jurate Silakaktiņa. Nacionālajā teātrī pirmoreiz ienāk arī scenogrāfijas nodaļas students Oskars Vējš-Dreģis, kura darbu plašāks skatītāju loks redzēja „Kartupeļu operā”. Ar viņu sastapāmies, teātrī „Skatuve” iestudējot Paula Putniņa lugu „Naktssargs un veļas mazgātāja”. Oskars rūpīgi seko līdzi visam procesam un ir spējīgs papildināt izrādi arī tad, kad tā jau labu laiku spēlēta. Man arī patīk, kā viņš realizē savas, brīžiem ļoti ekscentriskās idejas,” stāsta režisors, atklājot, ka arī pati “Žurka” šogad neiztikšot bez zināma ekscentriskuma.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Četri dzērieni, kas izraisa insulīna rezistenci un svara pieaugumu. Ar ko tos aizvietot?
Kokteilis
Kāds vīrietis vajadzīgs katrā zodiaka zīmē dzimušai sievietei 8
Veselam
Slaida auguma noslēpums! 25 pārtikas produkti ar augstu olbaltumvielu un zemu tauku saturu 8
Lasīt citas ziņas

„Žurka – tas ir unikāls žanrs!” ir pārliecināts Valdis. „Protams, savas pēdas atstājusi leģendārā žurka Svetlana Bless kopā ar circeni Jāni Skani, tomēr žurkas žanrs – tāda ironiska paskatīšanās uz mums pašiem – pieļauj visdažādākās kombinācijas. Šoreiz runa būs par ironiskām, smieklīgām un varbūt arī par mazliet smeldzīgām lietām, par mūsu pašu dzīvošanu šajā brīdī un šajā valstī. Piekrītot teātra direktoram Ojāram Rubenim, žurkai, protams, jābūt ar politiskā kabarē piesitienu,” stāsta režisors, solot – skatītāji atpazīs pazīstamus politiķus un procesus, kas notiek valstī. Līdzās politiskās skatuves darboņiem skatuvi apdzīvošot arī zināmi folkloras personāži un viens otrs latviešu literārais varonis. „Neaizmirsīsim arī Raini,” piebilst režisors.

Lūgts iezīmēt kopējo ainu, kāda šobrīd ir amatierteātros, režisors uzsver – te valda iepriecinoša dažādība. „Protams, ir lugas, kuras skatēs sastopam katru gadu – populārs ir Augusts Strindbergs, esam redzējuši vairākas „Jūlijas jaunkundzes”, ir daudz jauku bērnu izrāžu – tikko vienu noskatījos Jūrmalā. Šogad top arī izrādes, kas tapušas pēc Raiņa un Aspazijas darbiem vai veltītas abiem dzejniekiem. Ļoti iepriecina materiāli, kas radīti no jauna speciāli teātrim, sevišķi tie, kas runā par mūsu vēsturi. Blomē iestudēta „Austras grāmata”, kurā par diviem izsūtījuma periodiem stāsta Blomes novadniece Austra Jurgena. Arī koknesieši radījuši izrādi par viņu vēsturi – „Gredzens gredzenā”. Jauns materiāls par Gaismas pili radīts Gulbenē – stāsts ir par mūsu pašu attieksmi pret grāmatām, par cilvēkiem, kas paši ir daļiņa no gaismas pils. Ir ļoti interesantas kustību izrādes. Ļoti iepriecina tas, ka Rīgas pantomīma, lai arī zaudējuši Robertu Ligeru, tomēr rada izrādes un turpina pantomīmas tradīciju.”
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.