Zurabs Abašidze: Sarežģītā sadzīvošana Gruzijā 0
Par to, kādas izmaiņas paredzētas Gruzijas konstitūcijā, un citām aktualitātēm valsts politikā intervija ar Gruzijas parlamenta vicespīkeru, pozīcijas apvienības “Gruzijas sapnis” pārstāvi Zurabu Abašidzi.
– Oktobrī Gruzijā tika ievēlēts jauns parlaments. Kādus mērķus turpmākajos četros gados vēlaties sasniegt?
– Parlamenta vēlēšanas Gruzijai nozīmēja soli uz priekšu. Mēs esam izgājuši cauri grūtiem laikiem. Neilgi pēc neatkarības atgūšanas, prezidenta Zviada Gamsahurdijas laikā, Gruzijā bija pilsoņu karš. Pēc tam varu pārņēma prezidents, bijušais PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze. Arī tie bija grūti laiki Gruzijai, kad valstī plaši izplatīta bija korupcija. Pēc tam vēlēšanas, kas beidzās ar tā saukto rožu revolūciju, kuras laikā varu pārņēma prezidenta Mihaila Saakašvili Nacionālā kustība. Oktobrī notika pēdējās parlamenta vēlēšanas. Svarīgākais, ka valdība pirmoreiz tika izveidota demokrātisku vēlēšanu ceļā. Mana partija “Brīvie demokrāti” ietilpst apvienībā “Gruzijas sapnis”, un kopumā apvienībai ir 85 no 150 vietām parlamentā.
Esam parlamentā iesnieguši labojumus konstitūcijā. Līdz šim prezidentam bija plašas pilnvaras – viņš vienpersoniski varēja atlaist parlamentu. Prezidents un viņa komanda ir teikuši, ka neizmantos šīs tiesības, tomēr mēs nevaram ticēt vārdiem, mums vajadzīgas izmaiņas konstitūcijā.
“Gruzijas sapnim” parlamentā nav konstitucionālā vairākuma, tādēļ mums vajag atbalstu arī no mazākiem politiskajiem spēkiem. Vienīgā opozīcijas partija Gruzijas parlamentā ir Saakašvili vadītā Nacionālā kustība. Daži deputāti ir pametuši šo politisko spēku un kļuvuši par neatkarīgajiem deputātiem. Mēs ar viņiem runājam, un viņi mūsu ieceres atbalsta. Mēs arī vēlamies labojumus konstitūcijā, kas paredzētu parlamenta pārcelšanu no Kutaisi atpakaļ uz Tbilisi. Kutaisi atrodas 250 kilometrus no Tbilisi. Priekš Kutaisi tas ir labi, jo mēs tur īrējam dzīvokļus vai dzīvojam viesnīcās un tērējam uz vietas savus līdzekļus. Taču attālums apgrūtina parlamenta un valdības sadarbību.
Opozīcija uzstāja, ka mums jāieraksta konstitūcijā Gruzijas ārpolitiskā pozīcija. Neesmu citu valstu pamatlikumos atradis, ka tajās būtu rakstīts par valsts ārlietu pozīcijām. Šo sarunu iespaidā pirms dažām nedēļām parlamentā tika pieņemta Ārlietu rezolūcija. Par to bija ilgas diskusijas parlamentā. Galvenā doma, kas ierakstīta tajā, – Gruzija lēmusi būt par Eiropas daļu un mēs ceram kļūt par ES un NATO dalībvalsti, tas bija izlemts jau 2008. gada tautas nobalsošanā. Visi zina, ka Krievija okupējusi divas mūsu teritorijas. Kad amatā stājās premjerministrs Bidzina Ivanišvili, viņš iecēla īpašo sūtni attiecībām ar Krieviju. Mums jāsāk sarunas ar Krieviju tirdzniecības un kultūras attiecību jomā. Gruzijas vīni un lauksaimniecības produkti netiek ielaisti Krievijas tirgū. Mēs vēlamies, lai tie tur atgrieztos, jo Krievijas tirgus ir ļoti liels.
– Kāda ir Gruzijas pozīcija – tā vēlas vienlaikus okupēto teritoriju deokupāciju un arī labas tirdzniecības attiecības ar Krieviju?
– Sarunās mēs esam atdalījuši abus šos jautājumus.
Jau Saakašvili laikos bija mēģinājumi uzlabot tirdzniecību ar Krieviju. Gruzija atbalstīja Krievijas kļūšanu par Pasaules tirdzniecības organizācijas biedru. Krievijas un Gruzijas attiecības agrāk izskatījās kā personiska nepatika Putina un Saakašvili līmenī. Tagad Gruzija ir mainījusies līdz ar valdības maiņu.
– Vai pēc konstitucionālās reformas prezidenta rokās būs mazāk varas?
– Viņš ir valsts vadītājs, kuru pašlaik ievēl tauta, nevis parlaments. Viņš ir armijas galvenais komandieris, reprezentē valsti. Galvenā doma ir, ka viņam pēc reformām paliktu šīs kompetences, taču vairāk varas būs parlamentam un premjerministram. Lielākā daļa koalīcijas partiju atbalsta parlamentāras republikas ideju. Mana partija “Brīvie demokrāti” atbalsta prezidentālu republiku. Taču tas ir gaumes jautājums, jo pašlaik esam procesā un domājam, kāds ir labākais modelis Gruzijai.
– Vai “Gruzijas sapnim” jau ir savs prezidenta kandidāts?
– Mēs vēl neesam izvēlējušies kandidātu, tam ir jābūt izlemtam koalīcijā. Nedomāju, ka Bidzina Ivanišvili būs mūsu kandidāts, jo viņš izteicis vēlmi strādāt par valdības vadītāju. Tas nebūs kāds no partiju līderiem, bet gan cits kandidāts, iespējams, pie partijām nepiederošs cilvēks. Tam jābūt cilvēkam, kuram sabiedrība uzticas. Diskusijas par to sagaidāmas tuvākajos mēnešos.
– Kā Gruzijas parlamentā izpaužas sadarbība starp opozīciju un koalīciju?
– Mēs ejam cauri sadzīvošanas procesam.
Deviņus gadus pie varas bija Nacionālā kustība. Viņiem tagad ir psiholoģiski grūti būt opozīcijā. Sadzīvošana ir sarežģīta. Es ticu, ka tā ir daļa no Gruzijas vēstures, jo daudzās valstīs politiķi ir izgājuši cauri šādam procesam. Mēs to darām savā veidā, lai notiktu labākais Gruzijas valstij un tās nākotnei.
– Vai tomēr nav grūti sadarboties, ja ņemam vērā, ka televīzijā nesen sakāvās opozīcijas un pozīcijas pārstāvji?
– Daudziem cilvēkiem nepatīk Nacionālā kustība, un daudzi ir dusmīgi, jo ne viens vien tika ieslodzīts cietumos netaisnīgi – politisku iemeslu dēļ. Mēs viņus saucam par politiskajiem ieslodzītajiem – tie bija cilvēki no mūsu partijām. Bet jaunā valdība dara visu, lai notiktu pārmaiņas un īstenotos sadzīvošanas process. Labākais piemērs sadzīvošanai ir rezolūcija, kas tika pieņemta par Gruzijas attiecībām ar citām valstīm. Tajā ir arī punkts par Baltijas valstīm, kas mums ir ļoti svarīgas, jo atbalsta Gruzijas teritoriālo vienotību.
– Jūs teicāt, ka Gruzijas politiskajā vidē ir daudz dusmu un naida. Kāds ir labākais veids, lai to mazinātu?
– Mums savās starpā daudz jārunā un jārāda, kā strādā valdība. Esmu laimīgs, ka sabiedrības uzticība parlamentam un citām iestādēm pieaug. Mums ir četri gadi, un pēc tiem Gruzijas tauta izlems, kam tālāk dot varu.
– Vai parlamenta komisijas Gruzijā vada arī opozīcijas deputāti?
– Mēs domājam par to, taču pašlaik tā nav. Nevaru tagad pateikt, vai tas būtu iespējams nākotnē. Tomēr komisiju vadītāju vietnieki ir opozīcijas deputāti. Otrs parlamenta vicespīkers ir no opozīcijas.
– Ko Latvijai nozīmē Gruzijas parlamentā pieņemtā ārpolitikas doktrīna?
– Mēs augsti novērtējam Latvijas draudzību. Latvija ir viena no lielākajām Gruzijas atbalstītājām ES un NATO. Baltijas valstis iestājas par Gruzijas teritoriālo integritāti, kas mums ir svarīgi. Mēs lūkojamies, kā Latvija reformējusi pašvaldības, zinām, ka jums tuvākajos mēnešos būs pašvaldību vēlēšanas. Baltijas valstis ir mūsu aizstāvji. Kaut gan neatrodamies ģeogrāfiski tuvu, esam kaimiņi. Lai mēs iekļautos eiroatlantiskajās struktūrās, mums jāveic savs mājasdarbs. Latvija ir izdarījusi daudz, un varam no tās mācīties.
