Zunda: Nav signālu par sarežģījumiem Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas darbā 0
Patlaban nav nekādu signālu par sarežģījumiem kopīgajā Latvijas un Krievijas vēsturnieku komisijas darbā, aģentūrai LETA sacīja Valsts prezidenta vēstures un mazākumtautību padomnieks Antonijs Zunda.
Jau aprīlī Latvijas pētnieki varētu doties uz Maskavu, lai strādātu Krievijas galvaspilsētas arhīvos, gatavojot dokumentu krājumu “Latvijas Republikas un PSRS ekonomiskās un politiskās attiecības un kultūras sakari starpkaru periodā 1918-1939”. Pērn novembrī kopīgajā Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas pirmajā sēdē panākta vienošanās par darba grafiku, tajā ietverts arī minētais dokumentu krājums.
Pēc Zundas teiktā, pēdējā mēneša laikā starp pusēm notiek intensīva sarakste par tehniskiem jautājumiem, lai noorganizētu Latvijas pētnieku vizīti Maskavā. Bez arhīvu apmeklēšanas, iespējams, varētu notikt arī vēsturnieku tikšanās, lai apspriestu darbu pie dokumentu krājuma. Latvijas pētnieku braucienu uz kaimiņvalsts galvaspilsētu plānots finansēt no Vēsturnieku komisijas budžeta.
“Pašlaik man nav signāla, ka darbs būtu apstājies. […] Man nav pamata bažām pašlaik,” apliecināja Zunda.
Kā ziņots, ārlietu ministrs Edgaru Rinkēvičs (ZRP) pasludinājis par “persona non grata” divus skandalozus Krievijas vēsturniekus – Aleksandru Djukovu un Vladimiru Simindeju, kuriem tagad liegta iebraukšana Latvijā. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz kompetento iestāžu atzinumu par šo abu personu apzinātu nevēlamu rīcību, kas kaitē Latvijas valstij un tās pilsoņiem. Sabiedriskā fonda “Vēsturiskā atmiņa” direktors Djukos pagājušajā nedēļā viesojās Rīgā un solījās uz Latviju atvest ĀM asi kritizēto izstādi “Aizvestā bērnība: 1943-1944. Uz Latviju aizdzīto bērnu liktenis”. Arī Simindejs ir fonda “Vēsturiskā atmiņa” pētniecības programmu vadītājs un līdzīgi kā Djukovs pazīstams ar izteikumiem, kas vērsti pret Latvijas valsti.
Savukārt Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs šorīt intervijā Latvijas Radio 4 sacīja, ka Latvija, izraidot krievu vēsturniekus, spērusi nedraudzīgu soli, kas neuzlabo abu valstu attiecības. “Tādus soļus es neatbalstu, par šo jautājumu mēs runāsim rīt [tikšanās laikā ar Latvijas ārlietu ministru Rinkēviču],” sacīja diplomāts. Pēc Vešņakova domām, vēsturnieku darba apšaubīšana neveicina kopīgo apņemšanos pētīt vēsturi. Ja Krievija spertu atbildes soli, attiecības vēstures izzināšanā neveidotos.
Kā ziņots, pagājušā gada 14.novembrī Maskavā notika Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas pirmā tikšanās, kurā komisija tika oficiāli nodibināta, pieņemot tās statūtus un nosakot tās darbības virzienus. Savukārt otrā Latvijas-Krievijas vēsturnieku komisijas sēde iecerēta šā gada novembrī Rīgā.
