Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs: “Deviņu mēnešu laikā 125 procesos par nelikumīgi iegūtu mantu 32 gadījumos process izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ. Tātad – caurmērā katram ceturtajam izdodas atspēkot aizdomas.”
Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs: “Deviņu mēnešu laikā 125 procesos par nelikumīgi iegūtu mantu 32 gadījumos process izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ. Tātad – caurmērā katram ceturtajam izdodas atspēkot aizdomas.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Zumbergs: Krimināllietu izrādījies vairāk 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Ekonomisko lietu tiesa sekmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit mēnešus. Par to, kādi ir bijuši šīs jaunveidotās tiesu iestādes pirmie solīši, stāsta Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs.

Pagājuši jau vairāk nekā desmit mēneši kopš Ekonomisko lietu tiesas (ELT) darbības sākuma. Tās tiesnešu sastāvs tika izveidots ar samērā neordināru metodi – atlasot tiesnešus no profesionālu juristu, bet ne bijušo vai esošo tiesnešu vidus. Vai šī metode ir attaisnojusies?

CITI ŠOBRĪD LASA

M. Zumbergs: Jā, par ekonomisko lietu tiesnešiem kļuva cilvēki, kuriem iepriekš nebija tiesnešu darba pieredzes. Visu ELT tiesnešu sastāvu intensīvi apmācīja mēnesi, arī pēc darba sākuma apmācības vēl turpinājās vairākus mēnešus. Tiesa sekmīgi uzsākusi darbu, šobrīd tiek galā ar ienākošo lietu apjomu, tādēļ man šķiet, ka, jā – ELT izveidošana ir attaisnojusies un tiesu specializācija nes savus augļus.

Pati Ekonomisko lietu tiesas veidošana un tās tiesnešu atlases principi izpelnījās arī samērā asu Tieslietu padomes kritiku. Vai šis konflikts šobrīd ir izsmelts?

Šādas domstarpības bija starp Tieslietu padomi un Tieslietu ministriju. Taču jau kopš ELT izveidošanas Tieslietu padomes attieksmē pret mums neizjūtu nekādas šaubas par mūsu pastāvēšanas lietderību. Jau apmācību laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes vadītājs Aigars Strupišs pauda, ka visādā veidā atbalsta mūs un ka mēs esam neatņemama tieslietu sistēmas daļa. Sākotnējo Tieslietu padomes šaubīgo viedokli par Ekonomisko lietu tiesas nepieciešamību var saprast, jāatgādina, ka viņu viedoklis bija – ka nepieciešamā specializācija ekonomiskajos jautājumos jāveic esošās tiesu sistēmas ietvaros, nevis jāveido jauna tiesa. Jaunas struktūras veidošana vienmēr saistīta ar dažādiem riskiem, tādēļ šīs bažas bija pamatotas. Taču šobrīd ELT jau strādā un ir nodemonstrējusi, ka tās veidošana ir attaisnojusies.

Cik tad ir paveikts pirmajos desmit mēnešos? Sākotnējā Tieslietu ministrijas plānos iecerētā ELT slodze bija 150 lietas gadā pirmajā instancē, lielākā daļa no tām – 125 – civillietas, bet tika prognozētas arī 25 krimināllietas, tad ap 70 lietām otrajā instancē? Vai tā arī ir izrādījies?

Reklāma
Reklāma

Tā laikam būs bijusi sākotnējā prognoze. Jau pēc tiesas darbības sākuma, kad izvirzīju savu kandidatūru ELT priekšsēdētāja amatam, jautāju TM, kāda ir prognozētā ELT slodze. Viņi toreiz prognozēja apmēram 300 civillietas un 50–100 krimināllietas pirmajā instancē gadā.

Un kāda ir izrādījusies realitāte?

Reālajā dzīvē proporcija faktiski ir izrādījusies otrāda – krimināllietu ir daudz vairāk nekā civillietu. Deviņu mēnešu laikā kopš ELT darbības sākuma 2021. gada 31. martā saņemtas un ierosinātas 95 civillietas, vēl 26 prasības pieteikumus atteikts pieņemt, bet saņemta 91 krimināllieta un 185 procesi par noziedzīgi iegūtu mantu – tātad kopā 276 krimināllietas. No šī apjoma tiesa pabeigusi izskatīt 197 lietas – 37 civillietas, 36 krimināllietas un 124 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu.

Runājot par to, kādas tieši civillietas nonāk ELT, jāsaka, ka no pabeigtajām civillietām 63% saistītas ar kapitālsabiedrību dalībnieku jeb akcionāru sapulču lēmumiem. Nākamā lielākā lietu kategorija ir būvniecības procesa dalībnieku līgumsaistību strīdi (29%). Mantiski novērtējamā prasību summa izskatītajās lietās pārsniedz 2,9 miljonus eiro. Izskatīti arī 19 pieteikumi par prasības nodrošināšanu un 13 pieteikumi par pagaidu aizsardzību – no tiem divi pieteikumi apmierināti, 12 daļēji apmierināti, bet 18 noraidīti. Runājot par krimināllietām, vispārējā kārtībā šajā periodā izskatītas 14 krimināllietas, bet vienošanās procesa kārtībā – vēl 22. Līdz šim pabeigtajās krimināllietās piekritību ELT pārsvarā ir noteicis Krimināllikuma 195. pants par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, bet divos gadījumos – Krimināllikuma 320. panta trešā daļa – kukuļņemšana lielā apmērā, personu grupā vai ja kukulis pieņemts pēc tā pieprasīšanas. Procesos par noziedzīgi iegūtu mantu 93 gadījumos manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, bet 32 gadījumos tiesa procesu izbeigusi. Kopējā konfiscētās mantas vērtība lietās, kurās ELT nolēmums ir stājies spēkā, pārsniedz 19 miljonus eiro. Vidējais izskatīšanas termiņš līdz šim pabeigtajām civillietām ir bijis 86 dienas, krimināllietām – 31 diena, bet procesiem par noziedzīgi iegūtu mantu – 69 dienas.

Augstākas instances tiesas apelācijas vai kasācijas kārtībā ir paguvušas izskatīt 66 sūdzības par ELT nolēmumiem. No tiem 46 atstāti negrozīti, divi nolēmumi daļēji atcelti, trīs gadījumos augstākas instances tiesas atteica izskatīt sūdzību, bet 15 gadījumos tiesas lēmušas pretēji ELT.

ELT izveidošanas viena no idejām bija – ātra un efektīva ekonomisko lietu izskatīšana. Vai jūsu minētie termiņi liecina par šādu ātrumu un efektivitāti?

Ir skaidrs tas, ka darbs ir bijis gana dinamisks. Ienākošo lietu slogs pagaidām nav tāds, kas radītu bažas. Par to, vai tiesas kapacitāte būs pietiekama ilgtermiņā, man pagaidām vēl grūti spriest – tiesā arvien vairāk ienāk apjomīgas krimināllietas ar daudziem apsūdzētajiem un lieciniekiem un šādu lietu izskatīšanai vajadzīgs liels tiesas sēžu daudzums. Taču domāju, ka pagaidām varam būt apmierināti ar to, ko izdevies padarīt pirmajos desmit darba mēnešos – caurmēra rajona tiesas vidējais civillietu izskatīšanas termiņš 2021. gadā ir bijis septiņi mēneši, mums – nepilni trīs.

Vai tās ir lietas, kas saistītas ar “ABLV” bankas likvidācijas procesu?

Būtībā – jā, kaut gan tās nav saistītas tikai ar “ABLV” banku. Tās pamatā ir lietas, kurās nerezidentiem Latvijas bankās atrodas nozīmīgs līdzekļu apjoms un bankām ir aizdomas, ka tie varētu būt iegūti nelikumīgi. Sākotnēji bankas prasa paskaidrojumus klientiem, un, ja tie ir nepietiekami vai nevieš pietiekamu skaidrību, tad bankām par šādiem gadījumiem jāziņo Finanšu izlūkošanas dienestam, kurš tālāk ierosina lietu un arestē šo mantu. Šī procesa sastāvdaļa – process par noziedzīgi iegūtu mantu – nonāk Ekonomisko lietu tiesā.

Noziedzīgi iegūtās mantas procesu īpatnība ir tāda, ka kriminālprocess pret mantas īpašnieku parasti vēl nav pabeigts un atrodas procesā, bet ELT ir jāizskata lieta tādēļ, ka tās aresta termiņš tuvojas beigām. Tā kā lietas ir saistītas ar nerezidentiem, izmeklētājiem ir jāsūta informācijas pieprasījums uz ārvalstīm, un atbilžu saņemšana no tām un starptautiskā sadarbība prasa daudz laika. Tieši tādēļ likums paredz iespēju atsevišķi izdalīt procesu par noziedzīgi iegūto mantu un atrisināt jautājumu par to, neskatoties uz to, ka izmeklēšana vēl notiek un nevienam vēl nav izvirzīta apsūdzība. Ir arī gadījumi, kad ārvalsts nesadarbojas un ir skaidrs, ka nekādu informāciju iegūt neizdosies. Šajos gadījumos tiesai jāvērtē, kurai pusei – apsūdzētājam vai aizstāvībai – ir pierādījumu pārsvars, un jāspriež, balstoties uz to.

Un cik gadījumos nelikumīgi iegūtās mantas procesosīpašniekiem tomēr izdodas pierādīt, ka manta ir iegūta likumīgi?

Deviņu mēnešu laikā 93 gadījumos manta atzīta par nelikumīgi iegūtu, bet 32 gadījumos – process izbeigts pierādījumu trūkuma dēļ. Tas gan vēl nenozīmē, ka izmeklēšana jau beigusies – izmeklētājs var vēl mēģināt paspēt iegūt papildu pierādījumus. Taču šie skaitļi liecina, ka caurmērā katram ceturtajam izdodas atspēkot aizdomas.

Laiku pa laikam tiek dzirdēts, ka izmeklēšanas darba kvalitāte Latvijā nav sevišķi augsta, konkrēti tas tiek minēts par vairākām skaļām korupcijas lietām, kas pēc skaļas ierosināšanas, plašiem aprakstiem par to, cik briesmīgi ir bijuši apsūdzēto noziegumi, gadiem ilgas tiesāšanās beidzas ar klusu “čuš” tiesā, kur spriedumā tiesnesis būtībā pasaka, ka šī lieta ir izzīsta no pirksta. Vai piekrītat šādam vērtējumam?

Esmu jauns tiesnesis, virkne lietu vēl atrodas izskatīšanas procesā, tādēļ man jāizsakās piesardzīgi. Šādu lietu minētajā periodā ir ienācis apmēram desmit. Teikšu tā – pagaidām ELT nav izskatīts tik daudz šādu lietu, lai izdarītu secinājumus par izmeklēšanas darba kvalitāti un mēģinātu izsecināt kādas tendences. Ko gan varētu teikt – tā kā lietās par noziedzīgi iegūto mantu katrā ceturtajā gadījumā lieta jāizbeidz pierādījumu trūkuma dēļ, tad te varētu sākt uzdot jautājumus. Taču, zinot, kāda ir izmeklētāju slodze, negribas viņiem neko pārmest.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.