Atlitjama (Izraēla) 1
Teju pirms 20 000 gadiem jūras līmenis bija aptuveni 100 metrus zemāks nekā šodien. Vidusjūras austrumu krasts atradās 10 kilometrus uz rietumiem, piekrastē risinājās rosīga dzīve. Kāpjot jūras līmenim, zem ūdens nokļuva ne viena vien apdzīvota vieta. Netālu no Haifas (Izraēla), aptuveni kilometru no krasta 10 metru dziļumā atrodas ļoti labi saglabājies sens ciems, kurā atrodami pat cilvēku kauli. 40000 kvadrātmetru lielā atradne tiek datēta ar 7000 gadu p.m.ē. un tiek uzskatīta par vienu no senākajām nogrimušajām pilsētām.
Ciemu 1984.gadā atklāja jūras arheologs Ehuds Galili. Plašās akmens ēkas ar dēļu grīdām, pavardiem, dārziņiem, mantu glabātavām un akām – tas ir neparasts un aizraujošs ieskats neolīta laikmeta dzīvē. Cilvēki nesen bija iemācījušies turēt mājlopus (aitas, kazas, cūkas, govis) un audzēt kultūraugus. Te atrastas vairāk nekā 100 dažādu augu atliekas, arī zivju asakas. Īpaši interesanti arheologiem bijuši divi skeleti: sieviete un bērns ir senākie zināmie tuberkulozes slimnieki.
Zinātnieki uzskata, ka ciemu varētu būt nopostījis vulkāna izraisīts cunami aptuveni pirms 8000 gadiem. Iespējams – Etna Sicīlijā. Galili uzskata, ka ciema bojāeju varēja veicināt slimības, bet ūdens līmenis cēlies lēnām, pakāpeniski atņemot cilvēkiem dzīves telpu.