Herakliona – Tonisa un Austrumu Kanobe (Ēģipte) 1
Ēģiptes ziemeļos, Nīlas deltā pie Vidusjūras reiz viena otrai pretim atradās divas bagātas pilsētas: Herakliona – Tonisa un Austrumu Kanobe. Apmēram 500 gadus p.m.ē. tie bija lieli tirdzniecības centri – vārti uz Ēģipti, kuri grieķu kuģiem pavēra ceļu uz Nīlu. Mēnelajs, Spartas ķēniņš un skaistās Helēnas vīrs, esot dzīvojis Heraklionā vēl desmit gadus pēc kara pret Troju, bet Kanobe nodēvēta Mēnelaja stūrmaņa vārdā. Pilsētu nozīme mazinājās pēc tam, kad Aleksandrs Lielais 331. gadā p.m.ē. nodibināja Aleksandriju.
Vēl nesen teju vienīgā informācija par abu varenību un pazušanu bija antīko autoru teksti, piemēram, Hērodots minējis, ka pilsētu apkārtne līdzinās Egejas salas purviem. Franču uzņēmējs un arheologs Frenks Godio 90.gados sāka pētīt jūru Aleksandrijas tuvumā. 2000.gadā Abukiras līcī septiņu metru dziļumā aptuveni 1,6 kilometrus no tagadējās krasta līnijas tika atklātas apjomīgas drupas: ēku sienas, tempļi, kolonnas, statujas. Tā bija Austrumu Kanobe, savukārt Heraklionu – Tonisu atklāja aptuveni 5,4 kilometrus no krasta.
Vēlāk atrastas dārglietas, dievu statujas, amuleti, monētas, melna granīta stēla, kas atgādina nodokļu ediktu. Uz tās minēts Heraklionas vārds un to parakstījis faraons Nektanebo I (valdīja 380.-362.g.p.m.ē.). Monētas, kas datētas ar 724. un 743.gadu, ļauj pieņemt, ka pilsētas pazudinājuši milzīgi plūdi Nīlā aptuveni 742.gadā. Tie, iespējams, nobrucinājuši krastus, veicinājuši grunts sašķidrināšanos un pārvēršanos purvājā.