Nenoturīgais pašnovērtējums 34
Otrs faktors. “Pamatinstinktus” Freids aprakstīja pirms 130-140 gadiem un tie bija diezgan puritāniski laiki. Ja paskatās to laiku pornogrāfiskās atklātnes, sieviete uz tiem – ārkārtējos gadījumos – bija ar atkailinātām potītēm vai plecu. Aizplīvurotībai, noslēpumam, ne tik lielai seksa pieejamībai tajā laikā bija liela loma iekāres radīšanā. Mūsdienās sekss ir ļoti pieejams. Un attieksme pret to ir mainījusies.
XIX g.s. beigās attieksme pret seksu bija ļoti atšķirīga no mūsdienu sabiedrībā pieņemtās attieksmes. Ginekologs droši vien neteiks sievietei, kura ieradusies uz konsultāciju, ka visas viņas problēmas rodas no neveiksmīgās seksuālās dzīves. Var iztēloties, kā brīva un neatkarīga sieviete, kura dzīvo bez partnera, šādā brīdī justos. Drīzāk pastāv sabiedrības spiediens: “Seksam noteikti jābūt veiksmīga cilvēka dzīvē!”
Vai seriāli pusaudžiem: ir sajūta, ka visiem pusaudžiem kaisle “norauj jumtu” un viņu seksuālā dzīve ir vētraina. Tā var būt. Bet ne vienmēr. Ja kāds pusaudzis nodarbojas ar sportu vai raujas 28 stundas dienā, lai iestātos universitātē, tad enerģija tiek vērsta citā virzienā. Turklāt bailes un bažas arī neveicina seksuālās vēlmes rašanos.
Ko darīt pusaudzim, kurš paskatījies tādu seriālu? Uzskatīt sevi par nepilnvērtīgu? Pašnovērtējums šajā vecumā ir ārkārtīgi nestabils, jaunais cilvēks vēl nesaprot, ko viņš patiešām vēlas. Tā nu rodas šaubas par sevi.
Un vēl – ja sabiedrībā dominējošs ir uzskats, ka sekss ir absolūti nepieciešams un bez tā tu neesi nekas, vienmēr atrodas cilvēki, kas karo pret vispārpieņemto sistēmu. Tagad, piemēram, pastāv aseksuālo cilvēku asociācijas. Tie ir normāli cilvēki, vienkārši viņus “sekss neinteresē”, viņi dzīvo pavisam citādu dzīvi.
