Vislabākie no slilktajiem 0
Sākās neprātīgā džeza laikmets, un neordinārais Ficdžeraldu pāris kļuva par tā kolorītākajiem iemītniekiem. Avīžu hronikas lasīja, tikai pateicoties Zeldas un Frānsisa pastāvīgajiem izlēcieniem. Kopš 1920. gada pēc Frānsisa pirmā romāna “šaipus paradīzes” publicēšanas avīžnieki nenolaida no viņiem ne acu. Smalkās hronikas slejas gandrīz vai kļuva par viņu kopīgo biogrāfiju…
“Šonakt misters Ficdžeralds ar sievu devās neparastā ekskursijā pa Manhetenu. Noķēruši taksometru uz Brodvejas un 42. ielas stūra, viņi iesēdās aizmugures sēdekļa salonā, bet jau Piektās avēnijas rajonā viņiem likās, ka šādi braukt ir neērti, un, likuši šoferim apstāties, viņi mainīja savu stāvokli: misters Ficdžeralds iekārtojās uz mašīnas jumta, bet misis Ficdžeralde – uz tās pārsega. Pēc tam viņi devās tālāk…”
“Nesen Ņujorkas sabiedrību patiesi satrauca negaidītā Ficdžeraldu pāra pazušana: sestdienas vakarā, pametuši savu savrupnamu Longailendā, lai dotos uz Manhetenu, viņi tur neparādījās ne svētdienas rītā, ne pirmdienas vakarā, ne otrdien pa dienu… Viņus atrada vien ceturtdien no rīta kādā noplukušā Ņūdžersijas viesnīcā. Ne misters Ficdžeralds, ne Zelda nespēja atminēties, kā viņi pavadījuši šīs četras dienas, cik daudz izdzēruši un kā nokļuvuši ņūdžersijā…”
“Viņš izģērbās izrādes “Skandāli” laikā – palikdams faktiski kails!…”
“Viņa izpeldējās strūklakā…”
Viņš kļuva par jaunās Amerikas karali, viņa – par karalieni. Viņi vēlu cēlās, brokastīs ēda sviestmaizes ar olīvām, uzdzēra viskiju, bet vakarpusē devās laukā no mājas. Kur vien viņi parādījās, gaiss burtiski pulsēja, visu pārņēma kaisles, vēlmju, visatļautības un seksualitātes enerģija. Un visi, kas vien bija spējīgi vēl kaut ko saprast pēc izdzertā, sajuta, ka tas ir kaut kas gluži īsts un patiess, nevis izdomāts, lai pārmāktu garlaicību.
Tiesa, vēlāk tie, kuri par Ficdžeraldiem sajūsminājās visvairāk, ņēmās viņus nosodīt un nopelt: par to, ka Zelda un Frānsiss bija vislabākie no sliktākajiem, ka visnejaukākās izdarības viņiem izdevās lieliski, kamēr citiem nācās apmierināties vien ar nožēlojamiem mēģinājumiem atkārtot viņu brīnišķo uzdzīvi.
