Zeldas filosofija 0
1900. gadā Minnijas un Entonija Seiru ģimenē piedzima meitenīte, kura bija viņu sestā atvase. Gaidot šo bērnu, Minnija aizrautīgi lasīja kādu mīlas romānu, kuras galvenā varone bija čigāniete, vārdā Zelda, un izvēlējās šo vārdu savai jaunākajai meitiņai.
Deviņu gadu vecumā Zelda sāka nodarboties ar baletu, vēlāk aizrāvās ar peldēšanu, modi un, protams, zēniem. Jau kopš bērnības viņa zināja, kā piesaistīt sev citu uzmanību. Skolā viņa ķiķināja un zīmēja koķetas cepurītes uz matemātikas burtnīcu malām, baseinā lēca no visaugstākā tramplīna, savukārt nopietnās tēva, štata tiesneša, pamācības laida gar ausīm. Toties kopā ar māti viņa lasīja mīlas romānus un visu mūžu saglabāja piemīlīgo ASV dienvidnieces akcentu. Audzināšana gan noteica būt paklausīgai un klusai, taču Zelda uzauga neatkarīga, pārgalvīga un absolūti nespējīga uztvert nopietni kādu citu vēl bez sevis. Katrā ziņā viņa varēja viegli ignorēt visus pasaules noteikumus un morāles principus.
Reiz vēl bērnībā viņa skatījās ģimenes albumu un neviļus klausījās kārtējo vecāku sarunu par finansēm. Pēkšņi viņai ienāca prātā doma, ko tūdaļ pierakstīja zem savas bildes: “Kādēļ visu mūžu strādāt un domāt par naudu? Aizņemies nedaudz naudas, iztērē to un dzīvo tagad!”