Kā pareizi noplūkt zosi 2
“Vai kāds lietpratējs varētu pastāstīt, kā vieglāk noplūkt ūdensputnus? Vai ir kādas palīgierīces? Internetā neko nevaru atrast. Iepriekšējā rudenī vienas zoss noplūkšana prasīja divas stundas. Man ir ap 70 putnu.” Inese Vecumniekos
Atbrīvot zosi no spalvām var krietni ātrāk. Talsu novada Laidu pagasta putnu fermas “Viesturi” īpašniece Ligita Brūvere apgalvo, ka viņai viena putna noplūkšana aizņem tikai 20 minūtes. Putnkope uzver, ka ir svarīgi zināt, kā mājputni tīrāmi, lai liemeņi labāk izskatītos (tas ļoti ietekmē cenu).
Nokautu zosi pirms plūkšanas apmēram uz trim minūtēm iemērc verdošā ūdenī, kas uzkarsēts līdz vārīšanās temperatūrai (līdz sāk parādīties burbulīši). Mērcējot putns ir jākustina un, lai saslapinātu arī dūnas, ar kādu sprunguli kārtīgi jāizbužina spalvas pa visu ķermeni, īpaši – vēdera apspalvojums. Pēc tam var sākt plūkšanu. Jārīkojas ļoti ātri, kamēr putna ķermenis vēl ir karsts un spalvas viegli nāk nost. Atdzisušam tās būs grūti noplūkt. Tiklīdz putnam, spalvas plūcot, ieplēsta āda, tas ir daudz zaudējis no savas tirgus vērtības. Nevajag vienlaikus mērcēt vairākus putnus, jo viens plūcējs ar trim četriem tik ātri galā netiks.
Ar intensīvu augšanu un labu barības izmantošanu izceļas Pekinas pīles – augustā izšķīlušies pīlēni jau uz Mārtiņiem ir kaujami gaļai.
Zemnieku saimniecības “Gribēni” saimniece Līga Roga piebilst, ka zosis jākauj un jāplūc 70 vai 120 dienu vecumā. Ja to dara citā laikā, ir grūti attīrīt liemeni no mazajām spalviņām. Nokautie putni 1,5 stundas jāatdzesē, tad jānoplaucē +75 °C karstā ūdenī. Ja dūnas vēlas izmantot spilveniem, tās vienkārši jāizžāvē.
Ārzemju firmas, kas izplata putnkopībā nepieciešamo aprīkojumu, piedāvā arī rūpnieciskas ierīces atspalvošanai, taču tās ir dārgas. Apklaušinot putnu audzētājus, izdevās uzzināt, ka neliela, Itālijā ražota palīgierīce putnu spalvu plūkšanai patlaban nopērkama pie mājputnu kolekcionāra madonieša Ojāra Šmita (mob. 26338266), tā maksā 36 latus.
Stāsta, ka labu labo atspalvotāju varot izgatavot pašu spēkiem, izmantojot vecās padomjlaiku veļas mašīnas “Rīga” karkasu (interneta sludinājumos varot sameklēt arī ierīcei nepieciešamos pirkstus). Varbūt tādu uzmeistarojis arī kāds “Praktiskā Latvieša” lasītājs? Lūdzam dalīties pieredzē!