Žorzs Siksna: Pievīla “muļķe sirds” 1
“Savulaik mans hits bija dziesma “Muļķe sirds”, un sirds arī mani pievīla. Pirms diviem gadiem pēc vairāk nekā sešas stundas ilga lidojuma, kāpjot ārā no lidmašīnas, paklupu un nokļuvu slimnīcā Amsterdamā. Tālāk jau ārstējos Rīgā, stacionārā “Gaiļezers”, kur man konstatēja insultu,” Eiropas Insulta dienai veltītā pasākumā pastāstīja dziedātājs Žoržs Siksna.
Viņam jau iepriekš bijušas sūdzības par sirdi un elpas trūkumu, arī pie ārstiem gājis, tomēr, kā tagad secina dziedātājs, veselības pārbaudēm vajadzējis pievērsties nopietnāk. “Par laimi, varu turpināt dziedāšanu,” tagad priecājas Ž. Siksna, aicinot visus cilvēkus rūpīgāk domāt par savu veselību.
Vai esam zemu izglītoti?
Statistikas dati liecina, ka Latvijā smadzeņu infarkts (insults), kad radies asinsvadu nosprostojums galvas smadzenēs, nemainīgi ik gadus skar 7000 cilvēku. Tas ir daudz vairāk nekā vidēji Eiropā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Ik dienu smadzeņu infarkta dēļ mūžībā aiziet septiņi cilvēki. Latvijā ar to stacionāros nomirst 20% pacientu. Tas viss – neraugoties uz to, ka stacionāros pieejamas vissarežģītākās medicīniskās tehnoloģijas un trombu šķīdināšanas iespējas. Tāpat ik gadu vairāki tūkstoši cilvēku, kas pārcietuši insultu, atkārtoti nonāk slimnīcā veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ. Aptuveni 3000 pacientu ik gadu vēršas stacionārā ar pārejošiem insulta simptomiem jeb tā saucamo mikroinsultu. “Vai tiešām mūsu cilvēki ir tik ļoti zemu izglītoti par savu veselību un riska faktoru kontroli? Citādi to nevaru izskaidrot,” saka Latvijas Neirologu biedrības insulta grupas vadītāja, neiroloģe Evija Miglāne.
Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrības “ParSirdi.lv” un pētījumu kompānijas “Omnicom Media Group” maijā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka salīdzinoši liela daļa sabiedrības par insultu interesējas vien tad, kad tas jau ir neizbēgami ienācis viņu ikdienā.
Katram otrajam aptaujātajam ir bijusi personīga saskarsme ar insulta slimnieku vai arī viņi paši ir pārcietuši šo slimību.
Regulāra sekošana līdzi asinsspiedienam un pulsam, holesterīna un cukura līmenim, nieru funkcijām, nesmēķēšana, īpaši insulta profilaksei tik būtiskā sāls daudzuma samazināšana uzturā, zivju, dārzeņu, kvalitatīvas olīveļļas, pilngraudu produktu lietošana, ik nedēļu 2,5 stundas mērenas fiziskās aktivitātes un liekā svara samazināšana ievērojami mazina ne tikai insulta, bet arī infarkta un citu asinsvadu slimību risku, skaidro kardiologs Gustavs Latkovskis.
Vainīgais – trombs no sirds dobumiem
“Ir divi galvenie insulta iemesli – viens no tiem ir ateroskleroze smadzenes barojošās artērijās un otrs – trombi, kas nāk no sirds dobumiem. Ateroskleroze ir holesterīna izgulsnēšanās artēriju sieniņās. Aterosklerotiskai pangai vai plātnītei ieplīstot, var veidoties trombs, kas pilnībā var nosprostot artēriju, kas baro smadzenes, un rezultātā attīstās insults. Visbiežāk tas notiek miega artērijās kaklā. Šis pats process var notikt ne tikai smadzenes barojošās artērijās, bet arī sirds artērijās, izraisot infarktu, kāju artērijās, radot asinsrites traucējumus,” stāsta kardiologs.
Ārsti lielākoties var novērst un arī lielāko daļu insultu veido tieši situācijas, kad asinsvadus ir bojājis trombs. Apmēram trešajai daļai insulta pacientu trombs “nācis” no sirds.
“Ja cilvēkam ir sirds aritmija, ko mēs, ārsti, saucam arī par mirdzaritmiju vai mirdzēšanas aritmiju, zinātniski – ātriju fibrilāciju vai priekškambaru mirgošanu, sirds priekškambari nesaraujas. Tie vienkārši tā kā mirgo, stāv uz vietas, un sirds kreisais priekškambaris, kurā ir kabatiņa, kārtīgi neiztukšojas un var veidoties trombi. Izkustoties no kabatiņas, trombi var nonākt kreisajā kambarī un pa aortu visos orgānos, arī smadzenēs, izraisot smagas sekas – kardioembolisko insultu,” min G. Latkovskis.
Ārsts stāsta, ka sirds aritmijas galvenā pazīme ir neritmiska sirds darbība – tā iet nevis ritmiski kā pulkstenis, bet haotiski dauzās. Cilvēki šādās situācijās sakot, ka viņiem sirds kūleņo. “Ir gan arī citas sirds aritmijas, kas var izraisīt līdzīgus simptomus, tādēļ to, vai tā ir mirdzaritmija, var pateikt tikai ārsts. Diemžēl, nepievēršot šai aritmijai uzmanību, cilvēki nereti jau ar smagām veselības problēmām nonāk pie neirologiem.
Tādēļ vajadzētu pievērst uzmanību savam pulsam, regulāri to pārbaudīt, un, ja tiek konstatēts, ka tas ir neritmisks, tad tālāk jau nepieciešami papildu izmeklējumi. Īpaši tas ir svarīgi, sākot no 65 gadu vecuma, jo mirdzaritmijas dēļ var īpaši pieaugt insulta risks.
Kā arī tiem, kam ir paaugstināts asinsspiediens, cukura vielmaiņas traucējumi, holesterīna izgulsnēšanās artērijās,” teic kardiologs. “Kā novērst insulta risku mirdzaritmijas gadījumā? Ja ārsts ir izvērtējis, ka insulta risks ir liels, obligāti jālieto zāles, kas šķidrina asinis. Te atkal ir problēma, ar ko mēs, ārsti, sastopamies, ka daudzi pacienti reklāmu ietekmē domā, ka pietiks ar aspirīna lietošanu. Diemžēl nē, mirdzaritmijas gadījumā aspirīns ir pārāk vājš un pietiekami nepasargā no insulta. Jālieto speciālas zāles, kuras var izrakstīt tikai ārsts un kuru reklāmas publiskā telpā nekur neieraudzīsiet, jo tie ir recepšu medikamenti. Lietojot regulāri šīs zāles, insulta risku ir iespējams samazināt vismaz trīs reizes efektīvāk, nekā lietojot aspirīnu.”
Par laimi, retāk notiek insulti, ko izraisa asinsvada plīsums smadzenēs. “Iemesls šāda veida insultam visbiežāk ir augsts asinsspiediens, piemēram, hipertensīvā krīze, kad spiediena augšējā robeža uzlec pāri 200 vai 220. Otrs iemesls – iedzimta asinsvadu patoloģija (aneirisma), kad asinsvads plīst paplašinājuma vietā. Ja cilvēkam ir ļoti spēcīgas, dunošas sāpes vienā galvas pusē, noteikti jālūdz ārsta palīdzība,” skaidro sirds dakteris.
Viedoklis
Kardiologs Gustavs Latkovskis: “Domāju, ka iemesls lielajam smadzeņu infarkta (insulta) pacientu skaitam ir tas, ka cilvēki laikus nevēršas pie ārsta pēc palīdzības. Manuprāt, profilaksei jānotiek aktīvi, nevis tikai tad, kad cilvēks atnāk pie ārsta. Latvijā jābūt sirds un asinsvadu slimību riska faktoru un novērtēšanas skrīninga programmām. Šobrīd Kardiologu biedrība kopā ar Veselības ministriju īsteno pilotprojektu Liepājā, kur noteikta cilvēku grupa piedalīsies skrīningā. Nākotnē mums uz to būtu jātiecas, lai iespējami agrāk atklātu sirds un asinsvadu slimību riskus.”
