Vai šodien ar mūziku vien varat nopelnīt iztikai? 2
Es varu, bet daudzi nevar.
Toties jauniešiem šodien visa pasaule vaļā, nav kā mūsu laikā.
Pagājušā gada Rīgas Doma kora skolas izlaidumā nejauši dzirdēju dziedam Artu Jēkabsoni, šovasar viņa uzvarēja džeza konkursā Šveicē un tagad mācās Ņujorkā. Šarmanti dzied, noteikti būs megazvaigzne. No tā izlaiduma četri vai pieci studē Amerikā.
Es pat pie savas vecāsmātes nevarēju tikt, viņa pēc kara aizbrauca uz Austriju. Aicināja pēc mammas nāves mani uz Zalcburgu pie sevis dzīvot vai vismaz ciemos. Tā es viņu nesatiku.
Varbūt tāpēc jūs velk uz Vāciju, kur palaikam aizceļojat?
Reizi gadā gribas kaut kur izbraukt, galvu izvēdināt, sniedzu arī koncertus. Dziedu vācu valodā ārijas no operetēm, dziesmas no vecām kinofilmām. Esmu mēģinājis arī “Pie dzintara jūras”, “Mazā kaija” un tamlīdzīgas, bet tādas viņi neņem pretī. Vācija man patīk, auditorija ļoti sirsnīga, nav pārāk uzbāzīga, līdzīga latviešiem. Dziesmas mums daudzas ir līdzīgas – tulkoti vācu šlāgeri. Žēl, ka pa piecdesmit gadiem latviešus pārņēmis drūmais latviskais minors, kuru dzied arī pie galda saietos. Un tad ir skumji.
No kā tas minors?
No padomijas laika – tāpat kā spļaušana un piečurātās kāpņu telpas. Zahodņiks stāstīja – kad 1940. gadā ienāca sarkanā armija, viņu Maskavas ielas sētnieks sauca “urā” un ar visu slotu aizskrēja to sagaidīt, bet pēc dienas spļaudījās, ka viss ir pietaisīts. Ne tos sagaidīja.
Citi mūziķi – “Prāta vētra”, Intars Busulis – koncertē arī Krievijā. Jūs nebraucat?
Lai viņi brauc un strādā, ja viņiem tas patīk. Mani Krievija nekad nav vilinājusi. Man arī ne visai patīk krievu popmūzika. Tā ir modes māksla, kurā viens solis pa kreisi vai pa labi un ir jau bezgaumība. Lai gan klasiskajā mūzikā viņi ir augstākajā līmenī. Nedaudz līdzīgi kā vāciešiem – perfekta klasiskā mūzika un izpildītāji, bet ar popmūziku pašiem neiet.
Ne velti daudzi savulaik izcili Krievijas populārās mūzikas dziedātāji nebija krievi, piemēram, Muslims Magomajevs ir azerbaidžānis, Georgs Otss un Jāks Joala – igauņi, tad nāca latviete Laima Vaikule.
Vai mākslas, kultūras cilvēkiem būtu jāparāda sava attieksme pret okupētājvalsti, kā, piemēram, to izdarīja Alvis Hermanis?
Daudzi ir tik ļoti atkarīgi no Krievijas naudas, un tā ir tik vilinoša… Vai “Prāta vētrai” bija jābrauc uz pasākumu, kurā Krievijas armija savus tankus demonstrēja? Tie tanki vienu dienu varētu nākt ne tikai uz Ukrainu, bet arī pie mums.
Kas ir jūsu publika Latvijā?
Dziedu jubilejās kungiem un kundzēm, parasti tie ir, sākot no sešdesmit gadiem un uz augšu. Man patīk šie koncerti, jo atmosfēra sirsnīgāka, vairāk satiekos ar interesantiem cilvēkiem. Katru nedēļu esmu “Lido”.
