Zoologs pretcūku žoga uzbūvēšanu austrumu robežā uzskata par bezjēdzīgu rīcību 0
Iecere Latvijā gar austrumu robežu izbūvēt žogu, lai tādā veidā novērstu mežacūku pārvietošanos pāri robežai un mēģinātu ierobežo Āfrikas cūku mēra izplatību, ir bezjēdzīga un dumja, aģentūrai LETA pauda zoologs un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Vilnis Skuja.
Viņš atzina, ka ir grūti iedomāties tādu situāciju, ka Latvijā varētu uzbūvēt tik kvalitatīvu žogu, lai ierobežotu mežacūku pārvietošanos. Skuja minēja, ka pat uz līdzenas vietas tik kvalitatīvu žogu nevar uzbūvēt, kur nu vēl mežā, kur ir koku saknes, nelīdzena virsma, purvi un ezeri.
“Cūkas ir ļoti labas peldētājas, un tās var nopeldēt pat vairākus kilometrus. Piemēram, Igaunijā mežacūkas peldus pārvietojas starp dažādām mazajām saliņām. Skatoties kartē, var redzēt, ka pie robežas ir daudz ūdens, nez vai ir padomāts, kā šajās vietās ierobežos cūku pārvietošanos,” sacīja zoologs.
Ja žoga būvēšana būtu kā ekonomiskais instruments, lai paceltu Latgales ekonomiku, tad nebūtu nekas iebilstams, bet reāli tāds žogs pret cūkām neko nedos. Tāpat uz žoga var uzkrist koki, to var sabojāt aļņi un lāči, bet cūkas tik un tā tiks žoga otrā pusē, piebilda Skuja.
“Šķiet, ka žoga būvēšana ir pie galda sēdošu un nekompetentu cilvēku ideja. Ja arī šis žogs tiktu būvēts un tas tiktu izveidots gar krastu visām ūdenskrātuvēm, tad tas būtu ārkārtīgi dārgs projekts. Manā skatījumā, tas nav reāli, un drīzāk tas man atgādina šmaukšanos un kāda vēlmi iegūt lielu pasūtījumu,” norādīja zoologs.
Viņš skaidroja, ka cūkas ir ļoti mērķtiecīgas. Ja mežacūkas žoga otrā pusē būs saodušas labību vai ozolzīles un vēlēsies tās iegūt, tad mērķtiecīgi uz to arī ies, meklējot visdažādākos ceļus.
Tajā pašā laikā žogs ierobežos ne tikai mežacūku, bet arī citu meža dzīvnieku pārvietošanos, un, kā atzina Skuja, tad pret to varētu protestēt ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas vides organizācijas, jo zvēriem tiktu ierobežota brīva pārvietošanās.
Viņš pieļauj, ka žoga uzbūvēšana varētu būt kāda īsa laika risinājums, taču, visticamāk, to fiziski nemaz nevarēs izdarīt. Žoga esamība izraisīs vēl lielāku dzīvnieku interesi, līdz ar to būs lielāka iespējamība, ka dzīvnieki satiksies katrs savā žoga pusē, iespējams, inficējoties arī šādā veidā.
Pēc zoologa domām, lai cīnītos ar cūku slimību, būtu nepieciešams samazināt mežacūku blīvumu. Latvijas austrumu daļā varētu notikt intensīvas mežacūku medības, lai izretinātu mežacūku populāciju, taču lēmums par šādu risinājumu nav pieņemams vienpersoniski.
Kā ziņots, Latvijā un citās Baltijas valstīs viens no pasākumiem bīstamā Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanai no Krievijas un Baltkrievijas varētu būt žoga būvēšana uz robežām ar mērķi neļaut brīvi pārvietoties infekcijas iznēsātājām – mežacūkām. Plānots, ka vērienīgās būves izmaksas segs Eiropas Savienība, vakar pēc Viļņā notikušās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas veterinārijas dienestu vadītāju tikšanās biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.
Žogs tiktu būvēts visā garumā pa Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.
24.jūlijā Krievijā – Pleskavas apgabala Neveļas rajona Seņutinas ciemā, kas atrodas aptuveni 100 kilometru attālumā no Latvijas robežas, – mājas cūkām konstatēts Āfrikas cūku mēris, līdz ar to PVD, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldi un Valsts robežsardzi, pastiprinājis no Krievijas ieceļojošo privātpersonu bagāžas pārbaudes.
Ja inspektori ceļotāja bagāžā konstatē neatļautus produktus, tie tiek konfiscēti un nodoti iznīcināšanai.
Līdzīgas pārbaudes joprojām tiek īstenotas robežkontroles punktos, caur kuriem ieceļo personas no Baltkrievijas. Kā liecina VID Muitas pārvaldes apkopotā informācija, pagājušajā nedēļā robežkontroles punktos, caur kuriem ieceļoja personas no Baltkrievijas, pārbaudīta vairāk nekā 11 000 privātpersonu bagāža. Izņemti un iznīcināšanai nodoti vairāk nekā 283 kilogrami dzīvnieku izcelsmes produktu, pārsvarā – gaļa un gaļas produkti.
Āfrikas cūku mēris iepriekš – 2.jūlijā – tika konstatēts Baltkrievijā, Grodņas apgabala Čepunas ciematā, kas ir aptuveni 40 kilometru attālumā no Lietuvas robežas.
