Žonglēt ar svaru bumbu. Edgars Getmančuks 0
Ar svaru bumbu žonglēt kā cirka mākslinieki ar bumbiņām – jā, izrādās, ka tas ir iespējams un skaistkalnietis Edgars Getmančuks šajā disciplīnā var lepoties ar Eiropas čempiona titulu.
Edgaram vidusskolā radusies motivācija kļūt par stipru puisi, tāpēc sācis strādāt ar savu ķermeni. Vairākus gadus sporta spēlēs prieka pēc piedalījies svaru bumbu celšanas sacensībās, vēlāk saņēmis aicinājumu “iepeldēt plašākos ūdeņos” un pamazām motivācija arvien augusi.
“Iestājos Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ar domu pilnveidoties – pētīju literatūras avotus, runāju ar pasniedzējiem, kā varu sevi attīstīt, jo trenera un bāzes zināšanu man nebija. Analizēju pasaules labākos sportistus, pamazām pilnveidoju savu treniņu programmu, tehniku, kas nosaka ļoti daudz. Ceļš līdz pirmajai medaļai bija garš, cits sportists jau sen būtu atmetis ar roku, bet man gribējās noķert gandarījuma sajūtu, trenējos 12 – 14 reizes nedēļā. 2014. gadā Vācijā trīcot un drebot debitēju pasaules čempionātā ar desmito vietu, pēc gada Eiropas čempionātā biju ceturtais,” stāsta Edgars.
Pagājušajā gadā kļuvi par Eiropas čempionu spēka žonglēšanā. Kas tas ir par zvēru?
Ir cilvēki, kas žonglē ar ķegļiem vai bumbiņām, bet es to daru ar 16 kilogramu svaru bumbu. Eiropas čempiona titulu izcīnīju pateicoties tam, ka žonglēju arī ar 24 un 32 kilogramu bumbām. Šī disciplīna ir sena, bet nav tik populāra, jo ir ļoti tehniska, jābūt lielai koordinācijai. Princips ir kā daiļslidošanā – sava izvēlēta mūzika, programma, un žūrija pēc sarežģītības līmeņa un izpildījuma piešķir punktus. Rupjākā kļūda ir tā, ja bumba nokrīt zemē.
Vajadzīgs liels radošums?
Jāiejūtas tēlā, jāizdomā horeogrāfija. Esmu uzstājies pie Džeimsa Bonda mūzikas tērpies uzvalkā. Zeltu gan izcīnīju parastā sportiskā apģērbā, mūzika bija Džeimsa Brauna “I feel good”. Kāds konkurents uzstājās Šreka tērpā.
Kā top tavi priekšnesumi – no kā iedvesmojies?
Pirmo reizi žonglēšanu ieraudzīju 2013. gada Pasaules kausā, sāku analizēt kustības un pašmācības ceļā mācījos. Parādīt to pašu nav tik interesanti, gribas kaut ko jaunu. Mūsu astoņkārtējais pasaules čempions Vasilijs Giņko ieteica pamēģināt smagās bumbas. Dziesmas izvēlos pēc sajūtas – braucu mašīnā un klausos radio, ja rodas sajūta, ka varētu būt piemērota, sāku treniņos mēģināt. Patīk klasikai remiksa versijas, filmu, multiplikācijas filmu motīvi, kas cilvēkiem liek kustēties un dejot. Vai vajadzīga ekstra fiziskā sagatavotība? Galvenais ir izturība – garajā ciklā 2×32 kilogramus ceļu desmit minūtes, bet te vēl papildus vajag izsekot visām kustībām.
Minēji, ka skrien arī pusmaratonus un gribi noskriet maratonu. Vai tas muskuļus nenoēd?
Protams, noēd, bet šajā sporta veidā nav vajadzīgi lieli muskuļi, svarīga ir funkcionālā sagatavotība, spēja monotoni atkārtot kustību.
Tev muzikalitāte ir sirdī, jo pats spēlē ģitāru un māci arī bērniem.
Iemācījos pašmācības ceļā, esmu daudzpusīgs cilvēks, pabeidzu Rīgas stila un modes profesionālo vidusskolu kā fotogrāfs. Jebkura instrumenta spēle ir kā relaksācija, pēc treniņa ļauj atslābināties – sava veida meditācija. Sportā jābūt ļoti pacietīgam, nedrīkst pirms starta nervozēt.
Ģitāru neņem uz mačiem?
Reiz bija doma, mani mudināja pirms Latvijas kausa posma uzspēlēt valsts himnu, bet es sakautrējos, domāju – citreiz. Esmu spēlējis grupā “Ceturtā avēnija”, kuras mūžs gan nebija ilgs, uzstājies konkursos, bet tas vairāk kā “american dream” (amerikāņu sapnis) – pamēģināt sevi.
Kas tev šobrīd ir galvenā disciplīna?
Žonglēšana vairāk ir kā šovs, reizēm uzaicina uzstāties masu pasākumos. Žonglēšanas sacensību ir ļoti maz, bet, kad ir iespēja, tad piedalos. Pamatdiscplīna ir garais cikls – bumbas no lejas uzceļ uz krūtīm, iztaisno rokas virs galvas, atkal uz krūtīm un lejā, bet nenolaižot uz zemes. Kurš desmit minūšu laikā veic visvairāk piegājienu. Ilgu laiku izlases dalībnieki startēja gan divcīņā, gan garajā ciklā. Tās ir divas dienas, otrajā ir ļoti grūti, jo sāp visi muskuļi. Šobrīd gatavojos novembrī Dienvidkorejā paredzētajam pasaules čempionātam.
Ko vēlies sasniegt?
Pagājušajā gadā pasaules čempionātā Kazahstānā paliku piektais. Startēju svara kategorijā līdz 95 kilogramiem, lidojot uz turieni bija nedaudz pāri 95, tāpēc trīs dienas badojos, bet beigās svars bija nokrities līdz 91. Pazuda enerģijas rezerves. Ļoti ceru šogad izcīnīt medaļu. Sports gan nav prognozējams. Piecas minūtes celt ir viegli, septītajā – astotajā minūtē iestājas “nāves punkts”. Krievu sportisti kāpina tempu ar katru minūti un pēdējā izliek vairāk kā visās iepriekšējās. Astronomiska fiziskā sagatavotība.
Varbūt lieto ko aizliegtu?
Ir dopinga pārbaudes un jāteic, ka pamatā pozitīvas analīzes ir Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas sportistiem. Man kritisko brīdi palīdz pārvarēt, ja kāds no malas uzbļauj un uzmundrina.
Tu esi arī sporta skolotājs un fitnesa treneris Skaistkalnē.
Strādāju ceturto gadu. Mums nav stadiona un sporta zāles. Futbola laukums gan ir, pērn atklāja āra basketbola laukumu, un tur katru vakaru valda rosība. Rudenī būs gatavs neliels skrejceļš. Attīstība vērojama, lielu darbu veic skolas direktore. Ir projekts par sporta halles būvniecību, kas mums ir liels sapnis. Šobrīd gan sākumskolā, gan vidusskolā sporta stundas notiek tādā nelielā istabā, kurā nevar izdarīt visu to, ko vajadzētu un jābūt radošai pieejai, lai bērns tomēr attīstītos.
Edgars Getmančuks
Dzimis: 1989. gada 8. februārī
Izglītība: Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija
Nodarbošanās: sporta skolotājs, fitnesa treneris, pasniedz ģitārspēli un fotografēšanu
Sports: svaru bumbu celšana
Lielākie panākumi: Eiropas čempions spēka žonglēšanā (2016.), trīs sudraba medaļas Pasaules kausā garajā ciklā. Latvijas rekordists raušanā (128 reizes, līdz 95 kg,)
Ģimenes stāvoklis: neprecējies
