Zolitūdes traģēdijas lietu turpinās iztiesāt martā 0
Vakar Ķīpsalas izstāžu hallē Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa sāka izskatīt Zolitūdes lielveikala “Maxima” traģēdijas krimināllietu, kas ir vērienīgākā mūsu valsts vēsturē. Diena gan pagāja, neskatot lietas būtību, bet risinot un neatrisinot vairākus ar tiesvedību saistītus jautājumus. Tiesa tika atlikta līdz 1. martam, lai “Maxima Latvija” atrisinātu jautājumu ar tās advokāta Oskara Rodes interešu konfliktu, jo viņš vienlaikus pārstāv uzņēmumu gan kā cietušo, gan kā tādu, pret kuru tiek lūgts piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli.
Kaut arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis dienu pirms tiesas sēdes aicināja tiesas dalībniekus – ap 300 – Ķīpsalā ierasties savlaicīgi, vēl stundu pirms tiesas sēdes sākuma pie izstāžu halles un arī telpās galvenokārt bija vērojami vien policisti, halles un tiesu darbinieki. Pamazām gan publika sāka ierasties. Lai nokļūtu sēdes zālē halles otrajā stāvā, vispirms katram bija jāpiereģistrējas, jāiziet caur metāla priekšmetu detektoru un jāuzrāda somas saturs. Telpa bija iekārtota līdzīgi klasiskai tiesas zālei: priekšplānā pie galda ar sarkanu pārklāju vieta tiesnešiem, pa kreisi – vieta prokuroriem, pa labi – advokātiem; zāles pirmajā rindā pa labi – vietas apsūdzētajiem, pa kreisi zālē – žurnālistiem. Pārējā zālē – vietas cietušajiem, viņu pārstāvjiem, lieciniekiem, ekspertiem, klausītājiem. Uz pirmo sēdi kopumā pulcējās ap 200 cilvēku. Pāri palika vēl daudz brīvu vietu. Ļaudis bija līdzsvaroti, bez agresijas un citām acīmredzamām emocijām, modri un ar interesei sekoja norisēm.
Visi tiesas dalībnieki savas vietas bija ieņēmuši minūtes piecpadsmit pēc noliktā tiesas sēdes sākuma – plkst. 10. Bet uz tiesnešiem gaidīja vēl pusstundu, līdz viņi – tiesas priekšsēdētājs tiesnesis Erlens Ernstsons, tiesnese Dzintra Zemitāne un tiesnese Aiga Freimane – ieņēma savas vietas Latvijas valsts ģerboņa fonā, kas tika rādīts uz ekrāna ar projektoru. Gandrīz stundu tiesa veltīja tam, lai pārliecinātos, kuri tiesas dalībnieki uz sēdi nav ieradušies – nebija ieradušies vairāki cietušie, daļa no viņiem savu interešu aizstāvībai bija pilnvarojuši aizstāvjus.
Tālāk tiesas priekšsēdētājs Ernstsons vērsa uzmanību uz to, ka strādājis biznesa augstskolā “Turība” kopā ar apsūdzēto aizstāvi Artūru Zvejsalnieku, kā arī uzturējis virtuālu draudzību sociālajos tīklos ar kādu cietušo. Bet tiesnese Zemitāne bijusi pazīstama ar bojā gājušo ugunsdzēsēju Vilni Šteinīti un viņa ģimeni. Ernstsons gribēja zināt, vai tiesas dalībniekiem nav pretenziju un vai viņi nevēlas noraidīt tiesas sastāvu. Kaut arī pirms tam izskanēja, ka tiesa, visticamāk, tiks noraidīta, tā nenotika. Kaut arī par to izteicās vairāki, neviens šo iespēju neizmantoja un tiesa uz vietas, savā starpā apspriedusies, nolēma turpināt darbu.
Tā kā uzņēmums “Maxima Latvia” šajā lietā figurē gan kā cietušais, gan kā uzņēmums, pret kuru vēršas, tiesai bija jāizšķir jautājums par lietas sadalīšanu atsevišķos procesos. Advokātu domas šajā jautājumā dalījās. Tiesa devās apspriesties un pēc izsludinātā pārtraukuma paziņoja, ka lieta nav sadalāma.
Advokāts Aldis Gobzems, kurš pārstāv 55 traģēdijā cietušo intereses, vērtējot lēmumu nesadalīt krimināllietu, teica, ka advokāts Oskars Rode, kurš ir cietušā “Maxima Latvija” aizstāvis, nonāk konfliktējošā situācijā, jo vienlaikus ir pārstāvis “Maxima Latvija” kā juridiskai personai, par kuru tiesā lems par noteiktu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Ņemot vērā šos apstākļus, uzņēmumam “Maxima” līdz martam jānoorganizē jauna pārstāvniecība.
Kā varēja spriest pēc cietušo, viņu pārstāvju un klausītāju reakcijas (skaļa murdoņa) gan tad, kad tiesa izsludināja pārtraukumu dienas vidū, gan darbu beidzot, daudzi tomēr bija cerējuši uz raitāku darbu. Nākamo tiesas sēdi Ernstsons nozīmēja uz nākamā gada 1. martu, vairākas citas sēdes – uz citām marta un tālāko mēnešu dienām līdz pat gada beigām, tāpēc ir cerības uz tiesu bez lieliem pārtraukumiem. Advokāts Zvejsalnieks gan iebilda, ka vairākas tiesas sēdes nozīmētas vairākas dienas pēc kārtas, turklāt nav noteikts sēžu beigu laiks, kas sarezģīs tiesas dalībnieku ierašanos un ierobežos viņu, kā arī cietušo tiesības. Šo iebildumu tiesas priekšsēdētājs noraidīja, jo tiesa jāizskata saprātīgos termiņos.
Procesa norises gaitu gausāku padara centieni nodrošināt visa procesa tulkošanu krievu valodā. Vakar tiesai nācās meklēt pat papildu tulku pēc tam, kad advokāts Zvejsalnieks pauda neapmierinātību ar to, kā tiek nodrošināts tulkojums tiesas sēdē. Tulkošana uz krievu valodu bieži vien notika runātājam nepabeidzot savu sakāmo vai pārtraucot viņu pusvārdā.
Fakti
Zolitūdes lielveikala “Maxima” traģēdijas krimināllietā:
54 bojā gājušie; 263 par cietušām atzītas personas; pieteiktais kompensācijas apjoms – 155 miljoni eiro; apsūdzētas tiek deviņas personas – ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, SIA “Maxima Latvija” darbiniece Inna Šuvajeva, Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieki Jānis Balodis un Aija Meļņikova, Juridiskās nodaļas būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija; tiesa izskatīs arī juridisko personu – “HND Grupa”, “Arhitektu firma “Kubs””, “Re&Re”, “CMC Consulting”, “Maxima Latvia” – atbildību.
