Zolitūdes traģēdijas lietā lūdz piedzīt 40 miljonu eiro kompensāciju 2
Tiesa norādīja, ka pagājušajā nedēļā tiesā tika saņemti pieteikumi par morālās kompensācijas piedziņu 100 000 eiro eiro, tāpat tika iesniegts kāds kompensācijas papildinājums par 100 000 eiro piedziņu. Vēl tiesā saņemts pieteikums par kompensācijas piedziņu viena miljona eiro apmērā.
Tāpat tiesā saņemti pieteikumi par morālās kompensācijas piedziņu 50 000 eiro apmērā, kā arī divi pieteikumi par 40 miljonu eiro morālo kompensāciju. Tāpat viena cietusī lūdz piedzīt morālās kompensāciju 30 000 eiro apmērā.
Kopumā tiesā bija iesniegti ļoti daudzi morālās kompensācijas pieteikumi.
Tiesa nolēma pievienot kompensācijas pieteikumus lietas materiāliem.
Vairāku cietušo pārstāvis Aldis Gobzems tiesai sacīja, ka arī viņš pagājušajā nedēļā ir nosūtījis kaitējuma kompensācijas pieteikumu papildinājumus, lūdzot tiesu pārliecināties, vai tie ir saņemti.
Tiesa nolēma pasludināt pārtraukumu līdz rītdienas, 2.marta, plkst.10, lai par to pārliecinātos.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien lēma vēl trim personām noteikt cietušo statusu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Par cietušajiem tiesa atzina Andi Šteinīti, Valēriju un Viktoriju Burvi, par viņu likumīgo pārstāvi atzīstot Imantu Burvi. Tiesa noraidīja lūgumu par cietušajiem atzīt Daigu Grigoni, Renātu Gimazetdinovu, Gaļinu Ļipņicku un Vitāliju Zaharovu.
Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien Ķīpsalas izstāžu zālē aizvada otro sēdi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti – apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Apsūdzēta ir arī SIA “Maxima Latvija” darbiniece Inna Šuvajeva.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
