Zolitūdes traģēdijas izmeklēšana – bez steigas 0
“Šobrīd izmeklēšana nonākusi noslēguma fāzē, un drīzumā varētu parādīties pirmie aizdomās turamie. Tuvākajā laikā mēs saņemsim ekspertīžu rezultātus par katastrofas cēloņiem. un tad arī būs skaidrs, kuru personu noziedzīga nevērība novedusi pie cilvēku nāves,” vakar preses konferencē, kurā atbildīgās amatpersonas informēja par gada laikā paveikto Zolitūdes traģēdijas seku likvidēšanā, teica Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Tomēr viņš atteicās sīkāk precizēt, kad tieši izšķirošie ekspertīžu rezultāti varētu tikt saņemti.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers strikti noliedza pieļāvumu, ka policijas darbs būtu pārāk gauss. Svarīgāka esot izmeklēšanas kvalitāte, nevis iekļaušanās kādos konkrētos termiņos. “Nē, lieta nav novilcināta! Izmeklēšanas gaita ir atbilstoša lietas apmēram un sarežģītības pakāpei. Tā noris optimāli, un tās kvalitāte ir apmierinoša, ja vērtē kategorijās neapmierinoši vai apmierinoši. Policijas darbs tiek organizēts kvalitatīvi,” teica Kalnmeiers. Viņš arī pievērsa uzmanību Polijas pieredzei, kur pēc līdzīgas traģēdijas Katovices izstāžu centrā 2006. gadā lieta samērā ātri tika novesta līdz tiesai. Taču tur tā atrodas kopš 2008. gada, joprojām neviena atbildīgā persona nav notiesāta, un lieta joprojām nav atrisināta. “Ja lieta prokuratūrai tiks nodota jau šogad, tas būs labi, tomēr nav noteikts konkrēts uzstādījums, ka tam ir jānotiek šogad. Mēs cenšamies darbu darīt kvalitatīvi un lieki nesasteigt,” teica ģenerālprokurors.
Valsts policija kriminālprocesu par Zolitūdes traģēdiju, kurā bojā gāja 54 cilvēki, sāka pagājušā gada 21. novembrī. Ņemot vērā lietas apmērus un sarežģītību, tika izveidota izmeklēšanas grupa 48 pieredzējušu policijas darbinieku sastāvā, bet atsevišķos izmeklēšanas posmos iesaistīti pat vairāk nekā simts policistu. Izņemts vairāk nekā 275 tonnas dažādu lietisko pierādījumu, tostarp būvmateriālu paraugu, desmitiem tūkstošu dokumentu, vairāk nekā 80 dažādu datu nesēju, nopratināti vairāk nekā 400 liecinieku. Tāpat veikti divi izmeklēšanas eksperimenti: aprīlī veikta kopņu nestspējas pārbaude, bet maijā – dedzināšanas eksperiments, lai izpētītu uguns ietekmi uz jumta stiprību.
“Pirmo reizi saskārāmies ar tik ilgu un sarežģītu darbu notikuma vietā, bet jūlijā pabeigtas visas ar izmeklēšanu saistītās darbības lielveikala drupās un tās nodotas apsaimniekotājam,” informēja Grišins. Viņš arī norādīja, ka problēmas lielveikala “Maxima” konstrukcijās bijušas ilgu laiku un nāves briesmām veikala darbinieki un apmeklētāji bijuši pakļauti vairākus mēnešus. Tādēļ cietušo statuss piemērots arī vairākām personām, kas lielveikalu apmeklēja pirms traģiskā notikuma.
Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons novērojis, ka Zolitūdes traģēdijas sāpīgā pieredze likusi rūpīgāk pievērsties sabiedrisko ēku drošībai. Vērīgāk tiekot apkoptas un atjaunotas signalizācijas sistēmas. Samazinājies VUGD viltus izsaukumu skaits, kad trauksmes signalizācija nostrādājusi nepamatoti. Tomēr vairāki “LA” lasītāji ir informējuši par konkrētiem gadījumiem, kad sabiedriskās ēkās (lielveikalos, skolās un pat vēlēšanu iecirknī) sāk skanēt trauksmes signalizācija, bet cilvēki telpas nepamet. “Diemžēl joprojām ir cilvēki, kas to nesaprot vai negrib saprast un bezatbildīgi izturas ne vien pret vispārpieņemtām kārtības normām, bet arī pret savu drošību,” atzina Eklons. Tādēļ VUGD sagatavojis grozījumus ugunsdrošības noteikumos, kuros paredzēts, ka trauksmes gadījumā iedzīvotājiem būs pienākums evakuēties. Pret tiem, kas ignorēs sirēnas, varēs vērsties administratīvā kārtībā.
Ministru kabinets vakar arī pieņēma zināšanai Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu”. Dokumentā apkopota informācija par valdības pieņemtajiem lēmumiem traģēdijas seku likvidēšanai, kā arī aprakstīti iesaistīto institūciju veiktie pasākumi, sniedzot palīdzību cietušajiem un bojā gājušo tuviniekiem. Tāpat pievienota informācija par atbildīgo iestāžu turpmāk veicamajiem uzdevumiem.
UZZIŅA
Traģēdija skaitļos
* Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā konstatēts, ka negadījumā cietuši 53 cilvēki, bojā gājuši 54 cilvēki, atzīti par cietušajiem bojā gājušo tuvinieki – 104 cilvēki.
* Traģēdijā kādu no vecākiem zaudēja 23 bērni, viens no viņiem zaudēja abus vecākus.
* Sociālās rehabilitācijas kursam uz 2014. gada 30. jūniju kopā pieteiktas 749 personas, tajā skaitā:
– 64 cietušie;
– 121 cietušo tuvinieki;
– 147 bojāgājušo tuvinieki.
– 417 seku likvidācijā un atbalsta sniegšanā iesaistītā personas.
Rehabilitācijas pakalpojumus līdz 30. jūnijam jau bija saņēmušas 537 personas
Dati: no Pārresoru koordinācijas centra “Ziņojuma par Zolitūdes traģēdiju un tās seku novēršanu”
