Zolitūdes traģēdijas divās krimināllietās zaudējumi un kompensācijas pārsniedz 100 miljonus 0
Zolitūdes traģēdijas divās krimināllietās materiālais kopējais zaudējums un kompensācijas veido vairāk nekā 100 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pēc Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) vadītās sanāksmes ar traģēdijā cietušajiem, teica Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.
Grišins arī stāstīja, ka drīzumā abas lietas nodos prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Viņš gan atturējās minēt precīzu datumu, kad tas notiks. Taču, kā vēl marta sākumā norādīja Grišins, abas lietas plānots nodot prokuratūrai marta otrajā pusē.
Kā žurnālistiem norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece Egita Pole, līdz šim brīdim traģēdijā cietušo ārstēšanai no valsts budžeta līdzekļiem iztērēti 89 000 eiro. Palīdzība sniegta 48 cietušajiem. Ārstēšanai tērēti no 11 līdz 34 000 eiro, stāstīja Pole.
Jau ziņots, ka policija izmeklē divas lietas, kas tika sāktas pēc Zolitūdes traģēdijas. Viena lieta tika sākta par būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, un šajā lietā kā aizdomās turamās figurē astoņas personas. Kā pēdējās aizdomās turamās personas atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena aizdomās turamā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.
Kā iepriekš vēstīja Latvijas Radio, tāpat kā Treija, Rīgas būvvaldē vairs nestrādā arī cits aizdomās turamais – bijušais Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieks Jānis Balodis, savukārt no aizdomās turamajiem vienīgā, kura aizvien strādā būvvaldē, ir būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova.
Policija uzskata, ka būvvaldes darbinieki ir amatpersonas, kurām atbilstoši pienākumiem bija jāveic savi pienākumi, kuri netika pildīti atbilstoši amata aprakstiem. Izmeklēšana vērtēja uzraudzību, sākot ar dokumentu iesniegšanu un beidzot ar objekta nodošanu ekspluatācijā un objekta otrās kārtas izbūvi.
Pārējās šajā lietā iesaistītās personas – sagruvušās ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, sabrukušā lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš – tiek turētas aizdomās par citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas.
Vēlāk gan policija sāka vēl vienu kriminālprocesu – saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā “Maxima Latvija”. Kriminālprocess tika sākts, jo tas ir vienīgais veids, kā pārbaudīt Valsts darba inspekcijas slēdzienā minētos faktus par darba drošības noteikumu pārkāpumiem sagruvušajā tirdzniecības objektā. Šajā kriminālprocesā figurē “Maxima Latvija” darbiniece, kas, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir Inna Šuvajeva, kurai tiek inkriminēta darba aizsardzības noteikumu pārkāpšana, ja tā izraisījusi vairāku personu nāvi. Viņa ir pagaidām vienīgā, kas aizdomās turētā statusā figurē šajā kriminālprocesā.
Tāpat Valsts policija arī sākusi piespiedu ietekmēšanas procesu pret uzņēmumu, kurā šī sieviete strādājusi, bet tiesa pēc policijas lūguma ierobežojusi uzņēmuma īpašumtiesības, proti, ir noteikts daļējs mantas arests. Uzņēmums SIA “Maxima Latvija” paziņojis, ka patlaban ir ierobežota tā rīcības brīvība ar nekustamajiem īpašumiem.
Kopumā abos kriminālprocesos pret piecām juridiskajām personām sākts piespiedu ietekmēšanas process. LETA jau ziņoja, ka mantas arests uzlikts Sergetam piederošajam uzņēmumam “HND grupa” un Kalinkas arhitektu birojam SIA “Kubs”. Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas process sākts arī pret būvuzraudzības uzņēmumu “CM Consulting”.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
