Zolitūdes traģēdija. Ko politiķi teica pirms trim gadiem un ko saka tagad 10
Zolitūdē šodien pieminēs trešo gadskārtu kopš traģiskās lielveikala “Maxima” sagrūšanas, informē biedrība “Zolitūde 21/11”. Plkst. 17.15 notiks piemiņas pasākums traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20. Pasākumā skanēs sēru mūzika, kā arī tiks iededzinātas sveces pie pagaidu memoriāla, pieminot bojāgājušos. Plkst. 17.40 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki iedarbinās sirēnu par godu bojāgājušajiem kolēģiem. Tiks nosaukti visu 54 bojāgājušo cilvēku vārdi. Bojāgājušo ģimenes kā simbolu aizgājušajām 54 dvēselēm debesīs palaidīs 54 baltus balonus.
Zolitūdes traģēdija. Politiķu viedokļi pirms trim gadiem un tagad
“Mans uzskats nav mainījies”
Andris Bērziņš, toreizējais Valsts prezidents
Pirms trim gadiem, 2013. gada 28. novembrī, intervijā Latvijas Televīzijai: “Notikušais ir milzīga skaita neaizsargātu cilvēku slepkavība. Tā arī attiecīgi būtu jārīkojas!”
Tagad: “Tobrīd es izteicu savas emocionālās sajūtas, un šis uzskats nav mainījies. Var, protams, strīdēties, vai tas ir juridiski korekti un precīzi. Taču mana stingra pārliecība ir tāda, ka šeit mēs runājam ne vien par nelaimīgu apstākļu sakritību, bet nolaidību un neizdarību. Ceru, ka tiesa sniegs galīgu un skaidru vērtējumu, tad varēsim labāk spriest par notikušo. Šobrīd, raugoties no malas, šķiet, ka šī sāpīgā pieredze ir likusi izdarīt secinājumus un pamainīt attieksmi politiķiem un amatpersonām. Vai ar to būs bijis pietiekami – to tikai laiks un praktiskā dzīve parādīs. Nepieciešams ļoti rūpīgi izvērtēt regulējumu visiem būvniecības un ēku uzturēšanas procesiem – sākot no projektēšanas līdz ēkas ekspluatācijas beigām.”
“Veikalā “Maxima” neeju joprojām”
Laimdota Straujuma, toreizējā zemkopības ministre, šobrīd Saeimas deputāte
Pirms trim gadiem, 2013. gada 28. novembrī, sociālajā tīklā “Twitter”: “Maxima” vadītājs ir atlaists, bet izteikto nevar atsaukt. Tā ir attieksme. Reti tur iegriezos, bet turpmāk es “Maxima” vairs neiešu.”
Tagad: “Šo solījumu turu joprojām. Tie ciniskie izteikumi joprojām nav piedodami. Es pati dzīvoju netālu no nelaimes vietas, tādēļ arī ikdienā nespēju aizmirst notikušo. Premjeres amatā vairākas reizes tikos ar cietušajiem un viņu tuviniekiem. Šajos cilvēkos sāpe bija un ir ļoti dziļa, viņi vēlējās tikt uzklausīti. Kopā ar prokuroru apmeklējām Zolitūdi un tikāmies ar cietušajiem, bojāgājušo piederīgajiem. Tās sajūtas, klusums un skatieni nav aizmirstami. Tādēļ man ir ļoti skumji, kad politiķi Zolitūdes traģēdijas notikumus pārvērš par farsu vai iepin savās spēlītēs popularitātes iegūšanai.”
“Steiga būtu pats sliktākais izmeklēšanā”
Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs
Pirms trim gadiem, 2013. gada 11. decembrī: “Izmeklēšana Zolitūdes traģēdijas lietā neprasīs gadu.”
Tagad: “Pats galvenais uzdevums bija nodrošināt izmeklēšanas kvalitāti, tāpēc steiga un termiņi būtu bijuši pats sliktākais sabiedrotais izmeklēšanas laikā. Lieta nekādā gadījumā netika novilcināta. Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir Latvijas vēsturē apjomīgākā lieta, tāpēc tās izmeklēšanā tika piesaistīti paši spējīgākie un pieredzējušākie izmeklētāji Valsts policijā. Tāpat, lai saprastu katras personas atbildību un vainas pakāpi, bija nepieciešams ne tikai rūpīgs izmeklētāju darbs, bet arī vairākas ekspertīzes, kuras veica gan ekspertu komanda Latvijā, gan ārvalstu eksperti, jo tās nebija tehniski iespējams veikt uz vietas. Tas viss prasīja laiku, jo tikai pēc ekspertīžu saņemšanas izmeklētājiem bija iespējams pabeigt savu darbu un nodot lietu kriminālvajāšanai. Arī ģenerālprokurors lietas izmeklēšanas laikā atzīmēja, ka policijai nav termiņa par Zolitūdes traģēdijas lietas nodošanu prokuratūrai, jo galvenais ir kvalitāte un tas, ka izmeklēšana netiek novilcināta.”
“99% ieteikumu nav izpildīti”
, Saeimas deputāts
Pirms diviem gadiem, 2014. gada 11. novembra Saeimas sēdē, lemjot par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi: “Tagad mums ir 54 Zolitūdes upuri, kuri nav miruši no lodēm, bet gan no mūsu likumdošanas neizdarībām. Mums ir pienākums atdot viņiem godu un mācīties no bez vainas cietušo upuru likteņa, lai tas neatkārtotos atkal.”
Tagad: “Neiepirkšanās veikalā “Maxima” nav boikota vai atriebības, bet gan pašcieņas jautājums. Neesmu šajos veikalos bijis kopš traģēdijas un lūdzu arī savus draugus, paziņas un kolēģus to nedarīt. Varbūt tur ir preces par dažiem centiem lētākas, bet nedrīkst savu godu pārdot tik lēti. Tagad, pēc trim gadiem, it kā panāktais izlīgums ar cietušajiem varēja notikt jau pirmajā nedēļā. Uzņēmums vienkārši sarēķināja, ka tas ir izdevīgāk nekā turpināt tiesvedību. Esmu dzirdējis, ka “Maxima” pārstāvji mēģina panākt, lai notikušo publiski sauktu par Zolitūdes traģēdiju, nevis “Maxima” traģēdiju, it kā mikrorajons būtu atbildīgs par notikušo.
Sabrukušo ēku cēlušās būvkompānijas joprojām saņem pasūtījumus no valsts.
Es savu solījumu vēlētājiem izveidot “Maxima” traģēdijas izmeklēšanas komisiju esmu izpildījis. Parlamentārās izmeklēšanas gaitā nosaukti cilvēki, kas morāli un politiski atbildīgi par notikušo. Ir radīta Latvijas karte ar nedrošajām būvēm. Ir sagatavoti atzinumi, kas nodoti citām Saeimas komisijām. Diemžēl šķiet, ka 99% šo ieteikumu nav izpildīti. Bet tā ir to komisiju vadītāju atbildība. Mūsu atzinumiem ir aicinājuma raksturs. Ja viņi nepilda šo aicinājumu, es kā opozīcijas politiķis nevaru viņus piespiest. Man tur rokas par īsām.”
