Zolitūdes traģēdijā cietušie lūdz pārkvalificēt traģēdijas krimināllietu 0
Vairāki Zolitūdes traģēdijā cietušie lūguši Valsts policijai pārkvalificēt traģēdijas krimināllietu, lai vainīgajiem draudētu daudz bargāks sods, nekā to paredz pašreizējā sankcija.
Jau ziņots, ka šobrīd policija izmeklē traģēdijas kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Par šādu noziegumu maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz četriem gadiem. Policija jau iepriekš norādījusi, ka likumdevējam par šādu noziegumu nav iespējas labot sodu bardzības ziņā. Tajā pašā laikā Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins nav izslēdzis, ka krimināllietas izmeklēšanas gaitā varētu tikt izdalīti atsevišķi kriminālprocesi, piemēram, par cilvēku neevakuēšanu brīdī, kad skanējusi signalizācija, amatpersonu iespējamo nolaidību vai kādiem citiem iespējamiem noziegumiem.
Četru Zolitūdes traģēdijā cietušo pārstāvis Armands Smans informēja, ka šodien Valsts policijai iesniegts pieteikums par Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa pārkvalificēšanu pēc diviem Krimināllikuma pantiem vienlaicīgi – Krimināllikuma 239.panta otrās daļas – būvniecības noteikumu pārkāpšana, kas izraisījusi smagas sekas, un Krimināllikuma 123.panta otrās daļas – nonāvēšana aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas.
Ja pieteikums tiks apmierināts, Zolitūdes traģēdijā vainīgajām personām draudēs līdz pat deviņu gadu brīvības atņemšanas sods, pašreizējo četru gadu vietā. Saskaņā ar likumu pieteikums Valsts policijai jāizskata līdz 27.janvārim.
“Kvalifikācija tikai pēc Krimināllikuma 239.panta otrās daļas manā ieskatā nav pilnīga. Ar šo kvalifikāciju mēs nonāksim pie neloģiskas situācijas. Proti, ja kāds aiz neuzmanības nonāvē 54 personas, nepārkāpjot nekādus noteikumus, tad to saskaņā ar Krimināllikumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem. Tai pašā laikā, ja kāds nonāvē 54 personas, piedevām pārkāpjot būvniecības noteikumus, respektīvi, nodarot daudz lielāku kaitējumu ar Krimināllikumu aizsargātām interesēm, tad to pašreiz tiek piedāvāts sodīt nevis ar bargāku, bet gan ar mīkstāku sodu – ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 4 gadiem,” norāda Smans.
Ja pašreizējā kvalifikācija paliks spēkā, tad pēc būtības tiks netieši atbalstīta būvniecības noteikumu pārkāpšana, jo šajā gadījumā tas būs apstāklis, kas mīkstina iespējamo sodu par 54 cilvēku nonāvēšanu. Lai to nepieļautu, Krimināllikumā ir paredzēti speciāli instrumenti, kā kvalificēt šādus komplicētus nodarījumus. Viens no tiem – noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība, kad vienu nodarījumu kvalificē pēc vairākiem Krimināllikuma pantiem, skaidros Smans.
Zolitūdes traģēdijas kriminālprocess būtu kvalificējams pēc diviem Krimināllikuma pantiem vienlaicīgi, jo tikai tā var sasniegt pareizu vainīgo personu nodarījuma krimināltiesisku novērtējumu.
