Zolitūdes traģēdijā cietusī: Tas bija kā bumbas sprādziens 0
Jumta nogruvums “Maxima” lielveikalā Zolitūdes traģēdijas dienā likās kā “bumbas sprādziens”, tā traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā šodien liecināja viena no cietušajām.
Cietusī arī pieteica 30 000 eiro morālā un fiziskā kaitējuma kompensāciju.
Stāstot par notikumiem traģēdijas dienā, sieviete teica, ka devās uz tirdzniecības centru, lai paņemtu jauno norēķinu karti, samaksātu rēķinus, un tad viņa devās uz “Maxima”. Viņa bija devusies pie žurnālu stenda un pārbaudīja tiem cenas, kad pēkšņi izdzisa gaisma un atskanēja trauksme, no griestiem sāka līt ūdens, viņai radās iespaids, ka bija noticis “bumbas sprādziens”.
Cietusī stāstīja, ka pēc traģēdijas viņa ilgi atradās šoka stāvoklī, pēc tam izgāja desmit dienu rehabilitācijas kursu, kas nedaudz palīdzējis. Sieviete skaidroja, ka viņai arvien ir miega traucējumi un pēc traģēdijas viņai ilgi rādījās murgi.
Vēl kāds cietušais tiesā kopumā pieteica 2500 eiro kompensāciju. Traģēdijas dienā vīrietis atradās lielveikalā, lai aizbrauktu pretim sievai, kura tur strādāja. Cietušais norādīja, ka, atrodoties lielveikalā, priekšvēstnešus lielveikala sabrukumam viņš neredzēja un nejuta. Pēc nobrukuma viņš palīdzējis savai sievai un citiem cilvēkiem izkļūt ārā caur rampu.
Cietušais arī stāstīja, ka sieva viņam esot bieži vien ieminējusies par darbojošos signalizāciju, turklāt sieva norādījusi, ka traģēdijas dienā pēc signalizācijas atskanēšanas no veikala evakuēti apmeklētāji, bet ne darbinieki.
Viņa sieva – “Maxima” darbiniece – liecināja, ka atradusies piena nodaļā, kad notika iegruvums. Pēc viņas teiktā, signalizācija “Maxima” veikalā darbojās, bet ne pārāk bieži. Traģēdijas dienā signalizācija patiešām strādājusi dienas garumā.
Lieciniece apstiprināja, ka veikala administrators lika darbiniekiem palikt veikalā signalizācijas laikā.
Stājoties darbā, viņa netika rūpīgi iepazīstināta ar drošības instrukcijām, bet formāli parakstīja papīrus. Uz jautājumu, vai veikalā bija kādas drošības instrukcijas, cietusī atbildēja, ka nezina. Tāpat, pēc liecinieces teiktā, viņai nenotika apmācības darba aizsardzības jomā.
Vēl sieviete stāstīja, ka lietus laikā noliktava bieži tikusi appludināta, bijušas dažas plaisas.
Viens no cietušajiem tiesā pieteica 100 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš Zolitūdes traģēdijas dienā atradās pie ātrās iepirkumu kases, kad notika nobrukums. Cietušais veikalā atradās ļoti īsu brīdi, aptuveni desmit minūtes – viņš tur iegāja tieši pirms pirmā jumta iebrukuma.
Vīrietis bija iespiests zem plāksnēm, bet viņam izdevās izkļūt no tām. Cietušais guva mugurkaula skriemeļu lūzumu, galvas sasitums, daudzas plēstas brūces, līdz ar to viņš pusotru gadu pavadīja ārstniecības iestādēs.
Vienas no cietušajām pārstāvis Mareks Halturins tiesai skaidroja, ka viņa pārstāvētā kliente pati uz tiesas sēdi liecību sniegšanai nevar faktiski ierasties, jo viņai ir lieli psihoemocionālie pārdzīvojumi. Tiesa lūdza pārstāvim iesniegt dokumentu oriģinālus, līdz ar to pagaidām tiesa sievietes pirmstiesas izmeklēšanas liecības nenolasīja.
Tagad tiesa pasludinājusi pārtraukumu, pēc kura turpinās nopratināt ieradušos cietušos.
Kā ziņots, neviena no apsūdzētajām personām savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti – apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai – izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
