Zolitūdes seku likvidētāji joprojām gaida samaksu VUGD un domes neizdarības dēļ 2
“Kad 70 stundas līdz spēku izsīkumam bija jāvirza celtņa strēle virs sabrukušās “Maxima” drupām, viņi bija vajadzīgi. Tagad, kad jāsamaksā par celtņu īri un darbu, – vairs ne. Neviens no privātajiem uzņēmumiem, kas Zolitūdes traģēdijas naktī devās palīgā ar savu tehniku un cilvēkiem, joprojām nav saņēmis samaksu par padarīto.” Tā pirmdien ziņoja LTV “Panorāma”.
Tie ir seši uzņēmumi, kuru vidū lielāko nesamaksāto naudas summu – 83 949 eiro (59 000 latu) – nav saņēmusi SIA “Arsava”, mobilās pacēlāja tehnikas iznomātājs un šīs tehnikas pakalpojumu sniedzējs. Trijās traģēdijas diennaktīs uzņēmums nodrošināja piecus celtņus, lielo frontālo iekrāvēju ar treileru, arī mazākus iekrāvējus, smagās mašīnas un citu tehniku, kā arī glābšanas darbos iesaistīja 22 cilvēkus, tostarp divus uzņēmuma priekšniekus, kuri, kā noskaidroju “Arsavā”, par savu darbu samaksu neprasa.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzēvičs apliecināja, ka dome ir saņēmusi visu uzņēmumu izdevumu tāmes un tajās neesot nekas pārspīlēts vai pierakstīts, izdevumi atbilstot padarītajiem darbiem. Divdesmit uzņēmuma “Arsava” darbiniekiem nav samaksāti kopā vairāki tūkstoši eiro. Patlaban notiek skaidrošanās, kurš pie tā vainīgs – Rīgas dome vai Iekšlietu ministrijas padotības iestāde – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).
Drošības politikas un krīzes vadības speciālists Kaspars Druvaskalns atgādina, ka valstī joprojām ir spēkā civilās aizsardzības likums un Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas regulē kārtību, kādā juridiskajām un fiziskajām personām kompensējami izdevumi un zaudējumi, kas radušies neparedzētu nelaimju gadījumos.
MK noteikumos skaidri un nepārprotami norādīts, ka lēmumu par resursu iesaistīšanu pieņem darbu vadītājs, kas šajā gadījumā bija VUGD. Savukārt pieminētajā likumā ir norādīts, ka pašvaldības uzdevums ir sniegt atbalstu operatīvajiem un avārijas dienestiem seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanā.
Izpilddirektors Radzēvičs pastāstīja, ka ir pieņēmis lēmumu par visu sešu uzņēmumu iesaistīšanu glābšanas darbos. Taču noteikumos ir norādīts, ka darba vadītājam, tātad VUGD, notikuma vietā ir jānoslēdz rakstiska vienošanās ar konkrēto uzņēmumu vadītāju, ja vien tas ir iespējams. Bet, ja tas nav iespējams, kā tas bija “Maxima” gadījumā, tad pieminētais tiesību akts dod iespēju to izdarīt piecu darbdienu laikā pēc resursu iesaistīšanas traģēdijas seku likvidēšanā. Turpat ir norādīts, ka “izdevumu un zaudējumu kompensācija izmaksājama no valsts pamatbudžeta iestādei šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem”.
Valsts budžetā, kā zināms, ir nauda neparedzētiem gadījumiem, un “Maxima” traģēdija ir tieši šāds gadījums, tāpēc it kā nevajadzētu būt strīdam starp valsti un pašvaldību par izdevumu segšanu. Bet kāpēc tas radies?
VUGD civilās aizsardzības pārvaldes nodaļas vadītājs Ivars Nakurts pastāstīja, ka Rīgas domes vadība, Nils Ušakovs, Andris Ameriks, arī Juris Radzēvičs, kuri bija ieradušies traģēdijas vietā, mutiski esot apsolījuši VUGD pārstāvjiem, ka par tehniku un strādnieku darbu pašvaldība samaksāšot.
Tagad izpilddirektors Radzēvičs, atceroties Zolitūdē runāto, saka: “Valstī ir tiesību akti, kas noteic, kā jārīkojas katastrofu situācijā. Kaut ko sarunāt var tikai ballītēs. Iekšlietu un Finanšu ministrijām jau sen bija jāpieprasa nepieciešamā nauda valdībai.” Savukārt Iekšlietu ministrija solīja atrisināt radušās problēmas un izteica nožēlu, ka RD par savu lēmumu nemaksāt cietušo glābējiem paziņojusi tikai tagad jeb trīs mēnešus pēc traģiskajiem notikumiem.
Uzziņa
Parāds nav segts arī citiem uzņēmumiem, kuri likvidēja “Maxima” traģēdijas sekas:
SIA “Rīgas tilti” – 637 eiro;
SIA “Tilti” – 1091 eiro;
a/s “Ceļu pārvalde” – 5122 eiro;
SIA” Metrum” – 1797 eiro;
SIA “Roadex” – 1919 eiro.
Avots: Rīgas dome
