Zolitūdes lieta: lūdz izvērtēt tiesneses Zemitānes darba nespējas pamatotību 0
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja Adrija Buliņa vērsusies Veselības inspekcijā, lūdzot izvērtēt tiesnesei Dzintrai Zemitānei izsniegtās darba nespējas pamatotību, vēsta TV raidījums “Nekā personīga”.
Zemitāne bija viena no Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesājošajām tiesnesēm, taču septembra vidū saslima, tādēļ līdz novembra beigām tiesas sēdes šajā lietā nenotika.
Tad viņa tika aizstāta ar tiesnesi Anitu Grāvīti, un lietas iztiesāšana turpinās un tiks pabeigta jaunā trīs tiesnešu tiesas sastāvā.
Pēc Zemitānes sairgšanas ilgi nav bijis skaidrs, kad viņa varētu atgriezties darbā, tāpēc tiesas priekšsēdētājs, kurai ir jānodrošina saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu ievērošana, uzsāka saraksti ar sasirgušo tiesnesi, bet saņēmusi atbildes, ka notiek konsultācijas ar ārstiem, vēsta raidījums.
“Tiesnese man neatbildēja, kad ir plānota vizīte pie ārsta, šādu informāciju nesaņēmu arī līdz dienai, kad tika pieņemts lēmums nomainīt tiesnesi Zemitāni ar rezerves tiesnesi,” skaidroja Buliņa, norādot, ka nav riskējusi, gaidot, kad būs nākamā vizīte, un pieņēmusi lēmumu.
Zemitāne raidījuma stāstījusi, ka pēc atvaļinājuma atgriezusies darbā ar sasistu labo roku, un ārsti domājot, ka roka lauzta, tāpēc izsnieguši viņai darba nespējas lapu. Viņai 19.decembrī ir nākamā konsultācija pie ārsta, bet priekšā esot smaga operācija.
Raidījums gan novērojis, ka Zemitāne ar traumēto roku vada automašīnu, pieskata bērnu un arī citādi nekas neliecina par nopietniem funkcionāliem traucējumiem
Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnesis Erlens Ernstons, kurš pārzina tiesas attiecības ar Zemitāni viņas darba nespējas dēļ, atzinis, “kolēģes attieksme komunikācijā par tiesas darba organizēšanas jautājumiem gan ar tiesas sastāvu, gan priekšsēdētāju, gan pirms darba nespējas, gan tās laikā varēja būt labāka”
“Nekā personīga” rīcībā esoša neoficiāla informācija liecinot, ka Zemitāne bijusi neapmierināta, ka viņai paralēli jāskata vēl citas krimināllietas, un sprieduma rakstīšanā būtu jāpiedalās arī Zolitūdes krimināllietā.
Tiesas priekšsēdētāja plāno vērsties arī Tiesnešu ētikas komisijā, lai tā izvērtē, vai Zemitānes attieksme atbilst tiesnešu ētikas kodeksā noteiktajām prasībām, vēsta raidījums.
Jau ziņots, ka novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process patlaban ilgst trīs gadus un septiņus mēnešus.
Raugoties optimistiski, tiesa pieļauj, ka lietu pirmajā instancē varētu pabeigt iztiesāt 2020.gada pirmajā pusē.
Jūnijā prokuratūra pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru. Tiesas debates ir viens no noslēdzošajiem posmiem lietas izskatīšanas procesā.
Tikmēr Zolitūdes traģēdijā cietušo biedrība “Zolitūde 21.11.” uzskata, ka ir vērojama tiesas procesa vilcināšana, tāpēc, protestējot pret ilgo iztiesāšanas procesu, biedrība šogad nerīkoja Zolitūdes traģēdijas piemiņas pasākumus.
