Likumā joprojām caurumi 11
Rīgas pilsētas būvvaldes priekšnieks Inguss Vircavs stāsta, ka trūkst, piemēram, noteikumu par kārtību, kā rīkojami arhitektu ieceru konkursi, kas ir būtiska būvniecības procesa sastāvdaļa. Atzīstot Ekonomikas ministrijas pūliņus nozares sakārtošanā, viņš uzskata, ka Būvniecības likumā joprojām ir caurumi. “Tiek gan noteikts, ka būvinspektoram būs jāierodas būvlaukumā vismaz divas līdz četras reizes. Bet nekas nav teikts, cik bieži tur jābūt būvuzraugam. Iznākumā būvniecības gaitu patiesībā neviens pastāvīgi neuzraudzīs. Tāpat nav precīzi noteikta īpašnieka atbildība par ēkas ekspluatāciju. Tagad iznāk: ja būvinspektors ar pirkstu nenorādīs uz ekspluatācijas kļūdām, tad īpašniekam pašam nebūs nekas jālabo,” viņš skaidro.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzskata, ka būvniecības iepirkumu konkursos nedrīkstētu laist tādus būvniekus, kuri izmanto vairāk par diviem apakšuzņēmumiem. Viņaprāt, šāda kārtība jau ir ieviesta citās Eiropas valstīs un attaisnojusies.
Būvētāji tomēr “noraustījušies”
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents domā, ka pēc Zolitūdē notikušā daļa būvnieku tomēr ir guvuši labu mācību. Viņš zinot tādus, kuri pēc ēkas būvniecības pabeigšanas vēlreiz paši vai ar pazīstamu kolēģi pārbauda tās atbilstību projektam, būvkonstrukciju izturību. “Atbildību noteikti jūt lielāku, jo neviens negrib riskēt un zaudēt darbu un ienākumus,” saka Normunds Grinbergs. Atzinīgi vērtējot jauno Būvniecības likumu, viņš reizē atzīst, ka būvniekiem gan būšot vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar visām likuma un ar to saistīto tiesību dokumentu prasībām. Tāpat būvētājiem joprojām būšot jārēķinās, ka vietējās būvvaldēs sēž ļaudis ar dažādu izpratni un izglītību un nereti arī dažādām vēlmēm.
