Pārmaiņas gaidīt pāragri 11
Uzņēmuma “YIT Celtniecība” valdes priekšsēdētājs Andris Božē uzskata, ka būvniecības procedūrās lielas pārmaiņas pagaidām neesot jūtamas. Viņaprāt, tās pāragri gaidīt tāpēc, ka jaunais Būvniecības likums ir spēkā tikai no šā gada 1. oktobra. “Kaut arī no 1. oktobra oficiāli darbu sācis Būvniecības valsts kontroles birojs, visu tam noteikto pienākumu izpilde paredzēta pakāpeniski – laika posmā līdz 2016. gadam,” viņš skaidro. Ministrija paredzējusi, ka birojā strādās 63 darbinieki, tostarp 24 būs būvdarbu ekspluatācijas eksperti.
Andris Božē uzskata, ka būvniecības dalībnieku atbildība bijusi noteikta arī agrāk. Diemžēl to nevienam neprasa un par pārkāpumiem nevienu nesoda.
Arī Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors, bijušais Valsts būvinspekcijas vadītājs Leonīds Jākobsons domā, ka ar Būvniecības likumu vien lielas pārmaiņas būvniecībā nevarot gaidīt. Ekonomikas ministrijā vēl nav sagatavota virkne Ministru kabineta noteikumu, kuros sīkāk skaidrota būvinspektoru atbildība, pienākumi un tiesības. “Kamēr to nebūs, būvvaldēs neviens skaidri nezinās, kurš par ko turpmāk atbildēs. Kaut arī likvidētās Valsts būvinspekcijas vietā no 1. oktobra ir Būvniecības valsts kontroles birojs, pagaidām tas nekādu reālu darbību nav uzsācis. Vadītāja tam nav, jo ministrijas izsludinātajā konkursā neviens no 11 pretendentiem nav atzīts par atbilstošu šim amatam,” viņš piebilst.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša informē, ka pašlaik Būvniecības valsts kontroles birojam jau ir savas telpas un tehniskais aprīkojums, darbā pieņemti pieci darbinieki. Tā kā biroja vadītāju vēl neesot izdevies atrast, šie pienākumi pašlaik uzticēti viņai. Kaut arī vienlaikus strādāt ministrijā un vadīt biroju neesot iespējams.
No 1. oktobra likumā paredzēto būvprojektu un būvju ekspertīzi birojs organizēšot tikai pēc konkrētu būvniecības pasūtītāju pieprasījuma. Pagaidām neviens pieprasījums neesot saņemts.
“Bijām domājuši arī par starptautiski akreditētas būvmateriālu kvalitātes pārbaužu laboratorijas izveidi, bet ideja nolikta malā tāpēc, ka tās īstenošana valstij iznāktu ļoti dārga,” saka Ilze Oša. “Pašlaik atsevišķu būvmateriālu pārbaudi ministrijai pakļautais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pasūta Lietuvā un Somijā, kur ir starptautiski akreditētas laboratorijas.”
Lai nepieļautu, ka iepirkumu konkursos uzvar pretendents, kurš piedāvā uzbūvēt sabiedriski nozīmīgu ēku par nesamērīgi zemu cenu, nolīgstot “kaktu” celtniekus – nejēgas un nereģistrētas būvfirmas –, no 2015. gada 1. augusta valsts un pašvaldību iepirkumos pretendentus vērtēs pēc valstij samaksāto nodokļu apmēra; uzņēmuma darbinieku vidējā atalgojuma; pretendenta piedāvātās cenas atbilstības būvniecības izdevumiem.
Ziņojumā valdībai par Zolitūdes traģēdijas seku novēršanu minēts, ka jaunā Būvniecības likuma prasību izpildei Ekonomikas ministrijai pavisam jāsagatavo 19 Ministru kabineta noteikumi un 29 Latvijas būvnormatīvi. Lai jaunais Būvniecības likums iegūtu reālu spēku, līdz šim valdība paguvusi apstiprināt vien 16.
