Gads pēc Zolitūdes traģēdijas: vai no nelaimes gūta kāda mācība? 11
Pagājušā gada 21. novembrī Rīgā piedzīvotā lielveikala “Maxima” jumta sabrukšana valsts amatpersonas piespieda atzīt – būvniecībā ir lielas, gadiem milzušas problēmas, kuru novēršanai jāķeras klāt nekavējoties. Kas izdevies gada laikā? Un vai no šīs traģēdijas gūta kāda mācība?
Strebj pašu ievārīto putru
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kurš šajā amatā ir neilgu laiku, saka, ka aizvadītajā gadā valsts pārvalde pievērsusies galvenokārt seku novēršanai būvniecības nozarē. Pēc ilgiem strīdiņiem Saeimā pieņemts jaunais Būvniecības likums, kas nosaka stingrākas prasības būvniecības dalībniekiem. Stingrākai uzraudzībai radīts Būvniecības valsts kontroles birojs.
“Līdz šim traģiskajam notikumam lielākā daļa būvnieku uzskatīja, ka valsts pārlieku iejaucas viņu darbā. Būvniecības likums ilgi nevirzījās uz priekšu tāpēc, ka būvuzņēmumu pārstāvji iebilda stingrākajām prasībām. Pēc viņu domām, jo tiesiskais regulējums būšot vienkāršāks, jo vieglāk strādāt. Zolitūde likusi krasi mainīt uzskatus gan Saeimas deputātiem, gan ministrijas amatpersonām, gan nozares pārstāvjiem,” atzīst Mārtiņš Lazdovskis.
Drīz pēc Zolitūdē notikušās nelaimes cita starpā ministrija pieprasīja vietējo pašvaldību būvvaldēm veikt “kratīšanu” visos būvlaukumos, pārbaudīt būvprojektus un būvētājus un ziņot par jebkādiem pārkāpumiem.
Šā gada deviņos mēnešos Rīgas būvvalde pārbaudījusi 3884 objektus. Neplānoti pārbaudītas 109 jaunceltnes, no kurām būvēšana apturēta 18 objektos, jo tajos konstatēta patvaļīgā būvniecība. Savukārt patvaļīga ekspluatācija konstatēta 14 apsekotos būvobjektos. Šogad Rīgas būvvalde ekspluatācijā nav pieņēmusi 15 jaunceltnes. Raksturīgākie pārkāpumi: nav iesniegta visa nepieciešamā dokumentācija, atklājušās atkāpes no projekta; nav pabeigti visi projektā paredzētie būvdarbi. Deviņus mēnešus ilgusi tirdzniecības centra “Maxima” ēkas pieņemšana ekspluatācijā Biķernieku ielā 143.
Valsts kanceleja un Ekonomikas ministrija izveidojušas īpašu sadaļu mājaslapā “www.mazaksslogs.gov.lv” kurā ikviens var ziņot par iespējamiem pārkāpumiem būvniecībā. Ministrijā jau saņemti vairāk nekā 40 ziņojumi.
Ja atceramies, ka 2009. gadā toreizējais ekonomikas ministrs A. Kampars likvidēja Valsts būvinspekciju, tagad iznāk, ka aizvadītā gada laikā ministrija būtībā mēģinājusi novērst sekas, ko pati radījusi.
