Ārstēšana lielākoties ir konservatīva, nevis ķirurģiska. Iesaka mainīt ēšanas paradumus, piemēram, nelietot vienveidīgu ēdienu, uz laiku atteikties no cietu produktu lietošanas uzturā. Medikamentozās ārstēšanas uzdevums ir likvidēt sāpes, ja iespējams, ar ārēji lietojamiem medikamentiem – ziedēm, apliekamiem, bet, ja nepieciešams, ar tabletēm vai injekcijām. Labi palīdz arī fizioterapija. RSU Stomatoloģijas institūtā darbu nesen atsācis sejas un žokļu fizioterapijas kabinets,” informē daktere. 0
Ķirurģiju žokļa locītavas traucējumu ārstēšanai lieto tikai divos gadījumos – ja diagnoze ir noteikta, bet sāpes neizdodas novērst, vai izteiktu funkcijas traucējumu gadījumos, piemēram, ja ievērojami traucēta mutes atvēršana. Vaļējas operācijas veic arvien retāk, priekšroku dodot segaudus mazāk traumējošām manipulācijām, piemēram, endoskopiskām operācijām, teic Marina Sevastjanova. Žokļa locītavas iekaisuma gadījumos pasaulē diezgan bieži lieto locītavu skalošanu jeb lavāžu – atsūc iekaisušo locītavas šķidrumu, pēc tam locītavu skalo un ievada medikamentu, kas dziedina iekaisumu vai ir līdzīgs locītavas šķidrumam. Arī Stomatoloģijas institūta jaunie speciālisti ir apguvuši šo metodi un jau vairākkārt veiksmīgi izmantojuši.
Raksts no žurnāla “36,6°C” tematiskā izdevuma “Locītavu veselības ceļvedis”
