Žokļa locītava – unikāla. Kā ārstē žokļa vainas? 0
No fizioloģijas viedokļa žokļa locītava ir unikāla. Tādas kustības, kādas veic žoklis, neveics neviena locītava, stāsta Rīgas Stradiņas universitātes Mutes, sejas un žokļa ķirurģijas katedras docente, Mutes, sejas un žokļu ķirurģe, medicīnas zinātņu doktore MARINA SEVASTJANOVA.
Kā kustas žoklis
“Žokļa locītavā rotācijas kustības notiek ap vertikālo un horizontālo asi. Tajā notiek arī slīdēšanas kustības, kuru laikā var atkārtoties kustības ap vertikālo un horizontālo asi, turklāt kustības vienlaikus notiek abās pusēs. Tāda ir žokļa locītavas funkcionālā īpatnība, dota no dabas. Turklāt tai piemīt spēja cilvēka dzīves laikā pielāgoties visiem vecuma posmiem – gan tam, kad šķiļas piena un pastāvīgie zobi, gan sirmam vecumam, kad zobi pamazām tiek zaudēti. Ja žokļa locītava no dabas ir vesela, tā spēj adaptēties pārmaiņām sakodienā, arī tām, kas saistītas ar zobu labošanu un ortodontiju jeb zobu regulēšanu,” stāsta Marina Sevastjanova.
No funkcijas viedokļa pašu žokļa locītavu neapskata vienu, bet gan kopā ar zobu rindām, tas ir, oklūziju. Attiecības ar zobiem uzskata par daļu no žokļa locītavas. Trešais žokļa locītavas komponents ir neiromuskulārais – muskuļi, kas darbina žokļus, un ar to saistītā perifērā un centrālā nervu sistēma. Dzīves laikā mainās arī apakšžokļa leņķis. Maziem bērniem tas ir plats, bet, kad izveidojas pilns sakodiens, kļūst līdzīgs taisnam leņķim. Vecumā, kad daļa zobu zaudēta, leņķis atkal kļūst platāks. Ja zaudētos zobus savlaikus aizvieto, mazāk mainās sejas forma.
Sāpes un vainas žoklī
Žokļa locītavas darbības traucējumi var attīstīties jau embrionālās attīstības posmā, būt iedzimti, taču tos var iegūt arī augšanas laikā slimības vai augšanas traucējumu dēļ. Izšķir trīs galvenos žokļa locītavu paveidus – ar pašu locītavu saistītos, ar disku saistītos un ar košanas muskuļiem saistītos. Žokļus un locītavu var bojāt akūta trauma: sasitums, asinsizplūdums, lūzums, izmežģījums. Pastāv arī tā sauktā hroniotrauma, kas rodas no ieraduma košļāt kaut ko cietu, var būt arī locītavas pārslodzes, kā arī zobu bruksisms jeb nervoza zobu griešana. Hroniotraumas riskam lielākoties pakļauti zemūdens nirēji, kuriem, ienirstot zem ūdens, zobos jātur gaisa piegādes caurulīte.
Žokļa locītavu var skart arī dažādas vispārējas slimības un iekaisumi. Iekaisumi var būt septiski (mikrobu) vai aseptiski (nemikrobu). Mikrobi žoklī var nokļūt no strutojošām ausīm, zobiem, siekalu dziedzeriem vai citiem strutainiem procesiem. Žokli var skart arī tādas slimības kā psoriāze un podagra.
Traucējumus žokļa locītavā var izraisīt specifiskas infekcijas, piemēram, seksuāli transmisīvās slimības (slimības procesā ar laiku iesaista arī locītavas). Arī Krona slimība (iekaisīga zarnu slimība) un citas zarnu kaites var ietekmēt locītavu, tajā skaitā žokļa veselību.
Žokļa locītavu, tāpat kā citas locītavas, var skart reimatisms un reimatoīdais artrīts, kas pieder pie autoimūnajām slimībām. Dažus pacientus slimības rezultātā piemeklē ankilozes jeb saistaudu vai kaulaudu saaugšana un rētošana, kas būtiski ierobežo kustības. Samērā bieži attīstās žokļa locītavas diska darbības traucējumi. Šim diskam ir ļoti smalks darbības mehānisms. Visas šīs minētās kustības notiek vienlaikus ar diska slīdēšanu, salocīšanos, iztaisnošanos. Disks var vairs neslīdēt, būt atrāvies, var pārtrūkt kāda locītavas iekšējā saite. Reizēm disks var arīdeformēties, pārplīst, jo tas ir ļoti plāns – vidusdaļā tikai aptuveni milimetru biezs. Disku slīdēšanas traucējumi var izraisīt trokšņus locītavā.
