Žogu laiks Eiropā: daudzviet notiek nelegālos migrantus atturošo žogu būve 18
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko režīma organizētā Irākas migrantu plūsma pāri Lietuvas, Polijas un Latvijas robežām, tāpat kā gaidāmais migrācijas vilnis no Afganistānas Eiropas Savienības (ES) perifērijas valstīm licis pievērsties savu robežu nostiprināšanai.
Šonedēļ par nodomu nošķirties ar “pamatīgu sētu” no neaprēķināmā Lukašenko vadītās Baltkrievijas paziņoja Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks.
Tāpat arī Lietuvas premjere Ingrīda Šimonīte pirmdien informēja sabiedrību, ka 508 km garajam nožogojumam uz Lietuvas–Baltkrievijas robežas jābūt gatavam līdz nākamā gada septembrim.
Baltkrievija aiz žoga
Polijas–Baltkrievijas 399 km garajai robežai iecerēts 2,5 metrus augsts žogs. Poļu karavīri jau tagad ar dzeloņstiepļu aizsprostiem noseguši ap 150 km robežas.
Sēta, kuras būvi sāks nākamnedēļ, līdzināsies konstrukcijai, kādu 2015.–2016. gada Sīrijas bēgļu krīzes laikā Ungārija uzbūvēja uz Serbijas robežas, lai apturētu migrantu plūsmu, kas caur Grieķiju un Serbiju centās sasniegt Rietumeiropu.
Saskaņā ar statistiku augusta pirmajā pusē no Baltkrievijas Polijā nelegāli iekļūt mēģinājuši gandrīz 2000 migrantu. Nedaudz vairāk par pusi raidīti atpakaļ, bet ap 900 uzņemti migrantu izmitināšanas centros.
Salīdzinājumam – pērn no Baltkrievijas Polijā nelegāli iekļuva un tika notvertas 122 personas. Abu valstu attiecības vēl saspīlētākas padarījusi 24 afgāņu migrantu grupa – 20 vīrieši un četras sievietes, kas jau divas nedēļas iestrēguši uz robežlīnijas.
Migranti ierīkojuši apmetni, ko no abām pusēm bloķē bruņoti poļu un baltkrievu robežsargi. Polija šajā sakarā iesniegusi Minskai notu, savukārt Lukašenko pirmdien apsūdzēja Varšavu “robežkonflikta” izraisīšanā.
Sākotnēji apmetnē bijuši 32 cilvēki, taču daļa atgriezusies Baltkrievijā, kamēr citi turpina nogaidīt. Poļi pauduši gatavību sniegt šiem cilvēkiem humāno palīdzību, ja viņi dosies atpakaļ.
Lietuvā šogad no Baltkrievijas nelegāli iekļuva 4100 pārsvarā Irākas cilmes migrantu, pirms 3. augustā Viļņa spēra stingrus soļus un ieceļotājus vairs neielaiž.
Lietuviešiem robežžogu būvēs valsts elektroenerģijas un dabasgāzes piegādes koncerns “Epso-G”.
“Fizisks aizsprostojums ir svarīgs instruments Baltkrievijas režīma hibrīduzbrukuma Lietuvai un Eiropas Savienībai atvairīšanai,” paskaidrojusi premjere Šimonīte.
Žogs būs trīs metrus augsts, ar dzeloņstiepļu spirālēm augšdaļā, bet Baltkrievijas pusē arī apakšdaļā. Sākotnēji to ieteica četrus metrus augstu, tomēr valdība lēma, ka tāds varētu būt vien pašos bīstamākajos robežas punktos, citādi tik augsta konstrukcija ietekmētu celtniecības termiņus un izmaksas.
Tās lēš uz 152 miljoniem eiro, ko Lietuva aizņemsies. Viļņā cer, ka ES perspektīvā segs vismaz daļu. Tiesa, pašreizējie noteikumi neparedz iespēju no ES līdzekļiem finansēt fiziskas barjeras būvi pie savienības ārējām robežām, tikai palīdzību robežu aprīkošanai.
Šimonītes ieskatā, Brisele varētu mainīt finansēšanas principus, ja uz to vienotā frontē uzstātu Baltijas valstis un Polija. “Epso-G” ģenerāldirektors Rolands Zuks medijiem izteicies, ka liels izaicinājums koncernam būs vajadzīgo materiālu sagāde.
Nepieciešams milzīgs daudzums metāla izstrādājumu, kuri vēl jāsaražo un jāizvieto visā robežas garumā.
Jāatzīmē, ka Latvijai Baltkrievijas robežas nostiprināšana varētu izmaksāt ap 30 miljoniem eiro. Tā paredz standarta žogu 134 kilometru garumā.
Pret afgāņiem
Trīs metru augstu, grāvja un dzeloņstiepļu pastiprinātu betona mūri uz 560 km garās robežas ar Irānu kopš 2017. gada veido Turcija.
Bēgļi no Afganistānas, kas caur Irānu kājām pāri kalniem pēdējās nedēļās virzās Turcijas virzienā, likuši pasteigties. Ankara plāno līdz gada beigām sienu pagarināt vēl par 64 km.
Turcijā jau kopš Sīrijas kara uzturas ap četriem miljoniem sīriešu bēgļu. Tiem tagad piepulcējušies 182 tūkstoši reģistrētu afgāņu un vēl aptuveni 120 tūkstoši nereģistrētu.
Liela daļa sapņo doties tālāk uz Eiropu, un Turcijas prezidents Tajips Redžeps Erdogans brīdinājis, ka viņa valsts negrasās kļūt par “migrantu uzkrātuvi”.
Ņemot to vērā, arī Grieķija ceļ iespaidīgu 40 km sienu uz Turcijas robežas. “Mēs nevaram pasīvi gaidīt iespējamās sekas. Mūsu robežām jābūt neievainojamām,” paziņojis Grieķijas pilsoņu aizsardzības ministrs Mihalis Krisohoidis.
Vācijas raidītāja “Deutsche Welle” aptaujātie eksperti norāda, ka straujais nelegālās migrācijas pieaugums pasaulē laikā no 2000. līdz 2021. gadam palielinājis robežsienu skaitu vairāk nekā piecas reizes.
Ja agrāk tādu bija 16, tad tagad uzceltas, tiek celtas vai plānotas vairāk nekā 90. Ne vienmēr sienām jāattur migranti. Uzdevums var būt arī apturēt kontrabandu vai, kā Izraēlas–Ēģiptes gadījumā, teroristu iekļūšanu.
Viena no iespaidīgākajām atrodas uz Kuveitas–Irākas robežas. Šo barjeru veido cieši savītu dzeloņstiepļu žogs, kurā plūst elektriskā strāva, 4,6 metrus plats un 4,6 metrus dziļš grāvis un 3 metrus augsts valnis.
Pret migrantiem no Irākas vērsto žogu pastāvīgi patrulē kuveitiešu armija. Ekspertu skatījumā, šādas būves ir efektīvas tikai tad, ja tās pastāvīgi uzmana. Turklāt daudz atkarīgs no tā, vai robežpārkāpējiem ir pieejami kādi alternatīvi apkārtceļi.
