Žogu atzīst par labu esam 5
Valsts robežsardze lūgs papildu piecus miljonus eiro valdībai, lai uz Krievijas un Latvijas robežas līdz 2019. gada beigām izbūvētu vēl 100 kilometru žoga, jo līdz šim izbūvēto žogu robežsargi atzinuši par efektīvu traucēkli nelegālajai robežšķērsošanai.
“Žogs sevi ir attaisnojis. Ja tam vēl uzlabos funkcionalitāti ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, arī paredzētais papildu posms būs liels atspaids robežsargiem,” žurnālistiem vakar pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes skaidroja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars. Uz Latvijas un Krievijas robežas plānots izbūvēt žogu 193 kilometru garumā, no kura jau uzcelts 67 kilometru garš žogs. Tam gan ir pārrāvumi vietās, kura atrodas dabiskie šķēršļi robežas pārvarēšanai, kā, piemēram, purvains un aizaudzis apvidus. Šogad turpināsies robežjoslas iekārtošana uz Latvijas un Krievijas robežas. Šī 12 metrus platā zona veidota tā, lai tajā varētu pamanīt robežpārkāpēju pēdas, kā arī no ES līdzekļiem tā tiek aprīkota ar nepieciešamajām kontroles sistēmām.
N. Garbars informēja, ka Valsts robežsardze plāno izsludināt iepirkumu žoga būvniecībai uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Būvniecības izmaksas tiek lēstas līdz 24 miljonu eiro apmērā. N. Garbars paredz, ka žogs netiks būvēts pilnīgi visas 173 kilometrus garās Latvijas–Baltkrievijas robežas garumā, jo šo robežu atsevišķās vietās veido upes un ezeri, kas ir dabiski šķēršļi.
Runājot par robežšķērsošanas tendencēm, N. Garbars uzsvēra, ka nākotnē varot sagaidīt, ka Latvijā patvērumu varētu lūgt Krievijā aizliegtās Jehovas liecinieku sektas dalībnieki. Aģentūra LETA atgādina, ka Krievijas Augstākā tiesa pērn atstāja spēkā lēmumu par Jehovas liecinieku aizliegšanu, atzīstot to par “ekstrēmistisku organizāciju”. Tiesa arī nolēma slēgt Jehovas liecinieku administratīvo centru un 395 vietējās organizācijas, bet to īpašumu nodot valstij. Kā skaidroja Garbars, ja kaimiņvalstī tiek pieņemts lēmums attiecībā uz konkrētu cilvēku kategoriju par to, ka viņu nodarbošanās ir nelikumīga, tas šīm personām dod pamatu prasīt patvērumu tuvumā esošās ārvalstīs sakarā ar reliģisko pārliecību. “Parasti šādos gadījumos personas dodas uz robežšķērsošanas vietu un paziņo, ka tiek vajātas, tāpēc Latvijai ir pienākums izskatīt šos pieprasījumus. Tā ir tikai prognoze kā iespējamība, ka var parādīties papildu patvēruma pieprasīšanas lūgumi sakarā ar izmaiņām Krievijas iekšpolitiskajā dzīvē.”
N. Garbars gan uzsvēra, ka patvēruma lūgšana nenozīmē, ka tas arī uzreiz tiek piešķirts, bet nevar izslēgt viltus patvēruma pieprasīšanas gadījumus. Viņš informēja, ka pērn robežsardzē patvērumu lūdza 199 cilvēki, bet tikai 19 no viņiem tika piešķirts alternatīvais statuss, bet nevienam no šīs grupas – bēgļa statuss. Pirms vairākiem gadiem, kad Krievijā varas iestādes būtiski vērsās pret viendzimuma pāriem, patvērumu Latvijā lūguši cilvēki, kuri apgalvoja, ka Krievijā tiekot vajāti netradicionālās seksuālās orientācijas dēļ.
