Žogs un koki tieši “uz robežas” ar kaimiņu – vai drīkst? 20
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Kaimiņš tieši pa īpašumu robežu uzlicis stacionāru žogu. Vai tas ir atļauts? Rudenī man nav iespējas savu zemi pilnvērtīgi apstrādāt. Turklāt, ja vēlos savam ganāmpulkam likt aploku, tas jāliek vismaz pusmetru no kaimiņa žoga, lai viņa trakais gaļas bullis nenāk klāt. Kaimiņš uz iebildumiem nereaģē, esot visu izdarījis pareizi.Tas pats par koku stādīšanu. Vai kaimiņš drīkst stādīt kokus tieši uz robežas?” – jautā Armands Kuldīgas novadā.
Žoga izbūve jāsaskaņo ar kaimiņu
Kuldīgas novada pašvaldības būvvaldes vadītāja Nellija Dziedātāja norāda – žogs ir neklasificēta 1. grupas inženierbūve. Būvniecības ieceres dokumentācija par žoga uzstādīšanu vai būvniecību ārpus publiskās ārtelpas nav nepieciešama. To paredz Ministru kabineta noteikumu nr. 253 Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi 6.3.4. apakšpunkts.
Taču šādos gadījumos žoga izbūve veicama, saskaņojot to ar zemesgabala īpašnieku vai, ja tāda nav, ar zemesgabala tiesisko valdītāju un trešajām personām, kuru tiesības tiek skartas, ja normatīvajos aktos par saskaņojuma nepieciešamību nav noteikts citādi, un ievērojot citos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Tātad žogu ārpus publiskās ārtelpas drīkst izbūvēt, nesaskaņojot ar būvvaldi, taču tas jāsaskaņo ar blakuszemes īpašnieku/-iem, ja tiek skartas viņa/-u tiesības.
Lai nerastos nepatīkami pārsteigumi, pirms izbūvē jaunu žogu, ieteicams sazināties ar savu pašvaldību, jo katrai vietvarai ir savi saistošie noteikumi, kā drīkst vai nedrīkst norobežot teritoriju. Ir pašvaldības, kas savas teritorijas apbūves noteikumos paredzējušas, ka žoga izbūves saskaņošana ar būvvaldi tomēr nepieciešama. Turklāt visbiežāk atšķiras arī žogu izbūves nosacījumi publiskā ārtelpā un ārpus tās.
Strīds jārisina pašiem vai tiesā
Tātad konkrēti žogu izbūves nosacījumi parasti ir pašvaldību saistošajos apbūves noteikumos, un tie jāievēro. Piemēram, Kuldīgas novada pašvaldības Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos 3.3.11., nodaļā Žogi un prettrokšņu sienas, cita starpā minēts, ka žoga maksimālais augstums ārpus ciemu teritorijām ir 2 metri, bet žogs starp piegulošām zemes vienībām jāsaskaņo ar piegulošo zemes vienību īpašniekiem, ja to augstums pārsniedz 1,65 metrus.
Tomēr neatkarīgi no tā, cik augsts ir žogs, ja tas skar kaimiņa īpašuma robežu, tam jābūt saskaņotam ar kaimiņu. Civillikuma 1043. pants paredz, ka zemes īpašnieks var pēc sava ieskata rīkoties ar savas zemes virsu, gaisa telpu virs tās, kā arī ar zemes slāņiem zem tās, ja vien viņš ar to neskar svešas robežas. Attiecīgi, ja žogu izbūvē kaut nedaudz atstatu no robežas savā īpašuma pusē un tas izbūvēts, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās prasības par augstumu, caurredzamību u. tml., tad nav nepieciešama saskaņošana ar piegulošās zemes īpašnieku jeb zemes kaimiņu.
Ja žogs jau ir uzstādīts bez saskaņojuma ar kaimiņu, abu zemju īpašniekiem vai nu jāsēžas pie pārrunu galda un jāvienojas, vai arī strīds jārisina civiltiesiskā kārtībā tiesā.
Koki uz robežas pieder abiem kaimiņiem
Attiecībā uz kokiem Latvijas normatīvie akti neregulē attālumu, kādā no kaimiņu sētas, ēkām vai zemesgabala robežām drīkst stādīt kokus un krūmus. Civillikums paredz, ka koki, kas aug uz vairāku zemju robežas, pieder kopīgi tiem kaimiņiem, no kuru zemes tie izaug, katram samērā ar to, cik tie stāv vai izstiepj savus zarus virs viņa zemes. Bet kad, atdalot tādu koku no zemes, nav iespējams noteikt tā daļu agrāko attiecīgo piederību, tad tas pieder visiem minētajiem kaimiņiem vienādās domājamās daļās. Savukārt koks, kas stāv pie pašas robežas, pieder tam, kura daļā stumbrs iznācis no zemes, kaut arī tā saknes stieptos kaimiņa īpašumā.
Tāpat Civillikumā atrunāts – ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev.
Vienlaikus jāpatur prātā – ja koki tiek no jauna stādīti tieši uz robežas, tas nozīmē, ka tiek skarta citai personai piederoša zeme un, atsaucoties uz jau minēto Civillikuma 1043. pantu, kaimiņam, kura robeža tiek skarta, ir tiesības iebilst.
