Žogs no klūgām. Galdnieka un pinēja Jura Milča ieteikumi 0
Lai norobežotu īpašumu, nodalītu dažādas dārza zonas, veidotu terases un nostiprinātu augsni dārzos, kur ir neviendabīgs reljefs, galdnieks un pinējs Juris Milčs izmanto zedeņu žogus.
Zedeņu žogu tradicionāli izgatavo ar trim horizontālām ribām un 1,10 m augstu, taču Juris bieži vien piemet vienu ribu klāt, lai no dabas materiāliem meistarotais žogs būtu 1,70 m augsts. Zedeņu materiālam jeb klūgām ideālā variantā vajadzētu būt no egļu zariem, bet parasti izmanto kārklus. Ja tos mizo, pirms ievīšanas kādu laiku patur kādā koksnes konservantā.
Kārklus žogā iepin pamīšus – pirmā ievītā zedeņa resgalim jāmijas ar otrā zedeņa tievgali, lai vijums veidotos gluds. Katra ievītā klūga balstās pret iepriekšējo, un šis savstarpējais spriegums notur žogu.
Žogu sāk veidot no stabiem. Ideālajā variantā tiem jābūt ozolkoka – tas nodrošina žoga ilgmūžību. Pirms tam zemē rokamo daļu apdedzina, lai veidotos ogles slānis, kas ir kā filtrs, kam netiek cauri ne sēnes, ne baktērijas. Lai zem mizas neieperinātos kaitēkļi, stabus, kārtis un klūgas vajag mizot. Var to arī nedarīt, bet kārklu klūgām pirms ievīšanas žogā vienu strēmeli nomizo, lai koks tik ātri nepūtu.
Kārtīm vai ribām ņem egli vai kārklu. Žoga laidiena garums atkarīgs no kārts resnuma. Maksimāli – 3 m, ja kārts šķērsgriezums tievgalī ir 8 cm. Stabus ieurbj, lai varētu stiprināt kārtis. Pirmās piestiprina augšējās un apakšējās kārtis – no lejas un no žoga maksimālā augstuma aptuveni 30 cm attālumā. Vidējā kārts jāliek simetriski starp abām šīm kārtīm, lai žogs nebūtu greizs. Kad zedeņu žogs gatavs, kārklu galus apgriež vienādā augstumā, novelkot auklu un ar dārznieka šķērēm pielīdzinot.
