Foto – Timurs Subhankulovs

Maksimāla kriminālvajāšana 11

Ģirts Vikmanis
0:00, 20. janvāris 2016
Ziņas Latvijā
“Vjetnamiešu migrantu galamērķis pārsvarā ir Polija un Vācija, kur viņiem paredzēts nelegāls vai puslegāls darbs rūpnīcās. Mums ir ziņas, ka par nogādāšanu Eiropā no viena vjetnamieša tiekot prasīts apmēram 8000 eiro. Parasti viņi ir vairāku cilvēku grupās. Kā pārvadātājus esam aizturējuši Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, Igaunijas pilsoņus, kā arī Krievijas pilsoņus, pārsvarā čečenu izcelsmes,” saka J. Dmitrijevs. Viņš stāsta, ka reizēm naktīs pierobežā parādoties dīvaini “tūristi” – cilvēki ar īrētiem mikroautobusiem ar Vācijas un Polijas numurzīmēm. “Atbraukt uz dziļo Vidzemi no tik tālām vietām un ložņāt apkārt vēlās vakara stundās, nebūt neliecina par tūrismu,” piebilst J. Dmitrijevs. Turklāt atšķiroties arī uzvedība, kā rīkojas vjetnamiešu, irākiešu, pakistāniešu vai sīriešu nelegālie imigranti. “Irākiešiem, kurdiem un sīriešiem ir tas pats ceļš, tomēr citi galamērķi – Vācija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Viņi ir noķerti mazākās grupās, kas liecina, ka viņu nelegālā robežšķērsošana ir labāk sagatavota. Viņi parasti iet pa diviem vai trim. Pērn pat vienu sīrieti atradām nosalušu mežā. Vjetnamieši vairāk ir bara cilvēki – ja kāds no grupas noklīst, tad pārējie viņu sazvana vai meklē. Pēc savas dabas vjetnamieši ir mierīgāki un nav agresīvi. Ar irākiešiem un kurdiem ir citādi, taču ieročus pie aizturētajiem neesam atraduši. Jebkurā gadījumā varam situācijas risināšanai izsaukt Valsts robežsardzes specvienību no Ludzas vai izmantot ķeršanai helikopterus. Vjetnamieši fiziski ir smalkāki. Kad robežpārkāpēji nonāk mūsu rokās, uzreiz uzliekam rokudzelžus, lai viņi saprastu, kur atrodas, un apzinās, ka veikuši likumpārkāpumu,” skaidro J. Dmitrijevs.

Robežsardzes pārstāvis atzīst, ka ziemā uz robežjoslas esot vieglāk, jo sniegā viegli pamanīt robežpārkāpēju pēdas. Atskatoties uz pieredzi, J. Dmitrijevs spriež: lai arī darbojas personu atpakaļuzņemšanas līgums ar Krieviju, tomēr atpakaļuzņemšanas gadījumi esot reti – apmēram desmit. Lielākoties problēmas rada tas, ka pagaidām nav sakārtota robežjosla, tādēļ esot grūti pierādīt Krievijas robežsargiem, ka notikusi robežas šķērsošana. Bet viena Vjetnamas pilsoņa nogādāšana konvoja pavadībā Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā 2500 eiro.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Te būs! 1 maz zināms fakts par katru zodiaka zīmi, piemēram, Auns ir bērnišķīgs
VIDEO. 2 upuri! Elektroauto un pasažieri pēc avārijas burtiski sakūst kopā – ugunsdzēsēji varēja tikai noskatīties 105
Kokteilis
15 lietas, no kurām jāatbrīvojas līdz Jaunajam gadam
Lasīt citas ziņas

Kā uzsver J. Dmitrijevs, esot arī robežpārkāpēji, kuri prasot patvērumu, bet tie, kuri to nepieprasa, nonāk Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un pret viņiem tiek uzsākta kriminālvajāšana par nelikumīgu robežas šķērsošanu. “Mūsu pārvaldes nostāja – veikt maksimālu kriminālvajāšanu. Pērn par nelikumīgu robežšķērsošanu ierosinājām 46 kriminālprocesus. Lai arī tiesāšana prasa lielākus izdevumus nekā izraidīšana, taču mums tas ir jādara, lai viņus iebiedētu, jo informācija tālāk izplatās radu vidū viņu mītnes zemēs – ka šeit nekāda medusmaize nav gaidāma. Tad cilvēki vairākas reizes padomās, vai ir vērts mērot tālo ceļu un mēģināt pārkāpt robežu,” saka J. Dmitrijevs.

Parasti viņiem prokuratūra piespriež trīs mēnešus cietumā un pēc tam izraida uz mītnes zemi, kas izmaksā dārgi Latvijas nodokļu maksātājiem.

“Vjetnamiešu migrantu galamērķis pārsvarā ir Polija un Vācija, kur viņiem paredzēts nelegāls vai puslegāls darbs rūpnīcās. Mums ir ziņas, ka par nogādāšanu Eiropā no viena vjetnamieša tiekot prasīts apmēram 8000 eiro. Parasti viņi ir vairāku cilvēku grupās. Kā pārvadātājus esam aizturējuši Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, Igaunijas pilsoņus, kā arī Krievijas pilsoņus, pārsvarā čečenu izcelsmes,” saka J. Dmitrijevs. Viņš stāsta, ka reizēm naktīs pierobežā parādoties dīvaini “tūristi” – cilvēki ar īrētiem mikroautobusiem ar Vācijas un Polijas numurzīmēm. “Atbraukt uz dziļo Vidzemi no tik tālām vietām un ložņāt apkārt vēlās vakara stundās, nebūt neliecina par tūrismu,” piebilst J. Dmitrijevs. Turklāt atšķiroties arī uzvedība, kā rīkojas vjetnamiešu, irākiešu, pakistāniešu vai sīriešu nelegālie imigranti. “Irākiešiem, kurdiem un sīriešiem ir tas pats ceļš, tomēr citi galamērķi – Vācija, Zviedrija, Norvēģija un Somija. Viņi ir noķerti mazākās grupās, kas liecina, ka viņu nelegālā robežšķērsošana ir labāk sagatavota. Viņi parasti iet pa diviem vai trim. Pērn pat vienu sīrieti atradām nosalušu mežā. Vjetnamieši vairāk ir bara cilvēki – ja kāds no grupas noklīst, tad pārējie viņu sazvana vai meklē. Pēc savas dabas vjetnamieši ir mierīgāki un nav agresīvi. Ar irākiešiem un kurdiem ir citādi, taču ieročus pie aizturētajiem neesam atraduši. Jebkurā gadījumā varam situācijas risināšanai izsaukt Valsts robežsardzes specvienību no Ludzas vai izmantot ķeršanai helikopterus. Vjetnamieši fiziski ir smalkāki. Kad robežpārkāpēji nonāk mūsu rokās, uzreiz uzliekam rokudzelžus, lai viņi saprastu, kur atrodas, un apzinās, ka veikuši likumpārkāpumu,” skaidro J. Dmitrijevs.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.