4
Vieglāk ir neziņot
U. Začs norāda, ka tas, cik bieži izvēlas ziņot vai neziņot policijai par zādzību gadījumiem, esot atkarīgs no katra uzņēmuma nostājas. Esot tādi, kas ziņo par katru gadījumu, bet liela daļa zādzību gadījumus cenšas atrisināt bez policijas iesaistīšanas – lūdzot preci atdot vai liekot par to samaksāt. “Saucot policiju, seko diezgan sarežģīts process – jātaisa veikala plāns, precīzi jāapraksta notikušais, jāiet uz atpazīšanu utt. Tāpēc daudzi izvēlas to nedarīt,” atklāj Sandra. Tomēr viņa atzīst, ka pareizāk būtu to tomēr darīt ik reizi, jo tad zagļiem šie sīko zādzību gadījumi uzkrājas un viņus var saukt pie atbildības. Tam piekrīt arī U. Začs, norādot, ka tas likumpārkāpējiem neļautu pierast pie domas, ka nekas jau tāpat nebūs. Daudziem zagļiem kabatā jau esot sagatavota nauda, ar ko pieķeršanas gadījumā samaksāt un tikt sveikā. “Tā viņiem tāda laimes spēle – varbūt tomēr izdodas ietaupīt,” uzsver Začs.
70% zagļu – veikalu darbinieki
U. Začs nenoliedz – gan zādzības, gan mēģinājumi zagt apģērbu veikalos notiek daudz: “Taču gan mūsu pētījumi, gan starptautiskā prakse liecina, ka veikalu īpašniekiem aptuveni 60 – 70% nodarīto zudumu rada iekšējās jeb pašu darbinieku zādzības, bet 30 – 40% – klientu zādzības.”
Veikalu darbinieki iekšējo zādzību izplatību skaidro ar to, ka pamatā veikalos strādā jauni cilvēki, kam tā ir tikai pagaidu darbavieta. Tāpat izskan viedoklis, ka tāda ir cilvēka daba – neatteikties no iespējas iegūt sev kādu labumu. “Ir bijuši gadījumi, kad darbinieki sarunā – paņemam katrs pa kurpju pārim un to summu, kas pārsniegs pieļaujamo, sadalīsim uz visiem,” saka Sandra. Reinis atzīstas, ka arī pats šo to nospēris. Zinājis konkrētas zonas, kuras videonovērošanas kameru objektīvi nesasniedz. “Kāpēc neizmantot izdevību, tur tāpat visi darbinieki zaga,” nosaka jaunietis.
Jāpasargā no iespējas zagt
“Veicot drošības auditus uzņēmumos, atklājam nepilnības, kas rada labvēlīgu augsni zādzībām. Piemēram, veikals piedāvā darbiniekiem ar 90% atlaidi nopirkt preces ar defektiem, nu, teiksim, kreklu ar iztrūkušu pogu. Diemžēl šāds apstāklis motivē darbiniekus pašus noraut krekliem pogas vai kā citādi nedaudz iebojāt preci, lai pie tās tiktu pa lēto,” skaidro apsardzes kompānijas pārstāvis. Darbiniekiem ir piekļuve veikala informācijai – zina laikus, rutīnas, nianses, kas viņiem dod iespēju labāk izplānot zādzību, lai tā paliktu nepamanīta. Reizēm pārdevējs piepalīdzot veikalu apzagt arī saviem draugiem vai tuviniekiem, piesedzot vai kā veikala darbinieks pieverot acis.
Tāpēc esot maksimāli jānovērš iespēja vai vēlme kaut ko nozagt jeb, kā saka U. Začs, jāpasargā cilvēks no iespējas zagt. Piemēram, likt darbiniekiem, ejot mājās, kameru redzamības zonā izkrāmēt savas somas. Šāda rutīna daudz ko atrisinot. Vēl efektīva esot prakse, kad visi darbinieki tiek informēti, ka jebkuras darbdienas beigās var negaidot ierasties apsardze un pārbaudīt personiskās mantas. Aija atceras, ka, strādājot veikalā “Zara”, katras darba dienas beigās darbinieki tika pārbaudīti. Dažas kolēģes tik un tā centušās apzagt veikalu, iznesot preci no veikala pusdienlaika pārtraukumā, bet pieķertas.
