Zog letes abās pusēs: 70% zagļu – veikalu darbinieki 4
Gada sākumā Rīgas centrā piedzīvots apģērbu veikalu apzagšanas vilnis – aptīrīti vairāki apģērbu veikali, informē Valsts policijas (VP) pārstāve Gita Gžibovska. Likumsargiem zagļu bandu izdevies notvert, un kopš tā laika apģērbu zādzību skaits galvaspilsētas centra veikalos esot mazinājies. Pēc VP Rīgas centra policijas iecirkņa pārstāvju sacītā, pārsvarā veikalos zog pārtiku un alkoholu, apģērbu zādzības neesot tik izplatītas. Tikmēr apģērbu veikalu darbinieku un apsargu novērojumi uzrāda citu ainu – drēbes un aksesuārus zog daudz. Turklāt to dara ne vien klienti, bet arī veikalu darbinieki. Ir pamats domāt, ka likumsargi tiek iesaistīti vien atsevišķos zādzību gadījumos – ilgās un bieži vien nerezultatīvās procedūras dēļ veikalnieki ar garnadžiem cīnās pašu spēkiem.
Atvelk no algas
Vairāki uzrunātie apģērbu veikalu oficiālie pārstāvji atsakās izpaust informāciju par zādzību apmēriem. Daži sākotnēji sarunai piekrīt, vēlāk pārdomā, atrunājoties ar komercnoslēpumu. Atklātāki ir bijušie vai esošie veikalu pārdevēji, kuri par to runā ar nosacījumu, ka paliek anonīmi. Drosmīgākie pat atklāj, ka zaguši arī paši.
Reinis pirms pāris gadiem īsu laiku strādājis apģērbu veikalā “Apranga”. “Pie rokas nevienu nepieķēru, bet inventarizācijās konstatētie zaudējumi acīmredzot bija lieli. Cik tiku informēts, uzņēmums bija noteicis kaut kādu pieļaujamo summu, ko pusgada laikā drīkst izzagt no veikala. Ja tā tika pārsniegta, sāka atvilkt no darbinieku algām,” stāsta Reinis. Viņam tas bijis tikai pagaidu darbs un tā pret to arī izturējies – neinteresējies ne par drošību, ne zādzību apmēriem, ne pārējo. Pašam atvilkšana no algas netrāpījās, bet citi kolēģi bijuši ar to ļoti neapmierināti.
Sandra dažādos apģērbu veikalos strādā jau piecus gadus. Viņa apstiprina – nav tāda mēneša, kad iztiktu bez zādzībām. Izplatīta prakse ir veikalā noteikta konkrēta mēneša “nozogamā” summa, ko nepārsniedzot viss ir kārtībā. Ja nozagts vairāk, sāk atvilkt no algas. Sandrai zināms, ka atsevišķos veikalos darbojas arī darbinieku motivācijas sistēma – ja nozagtās mantas vērtība ir mazāka par “pieļaujamo”, nosargātā prece naudas izteiksmē tiek sadalīta piemaksās darbiniekiem. Kā veikali nosaka summu, kurā zagļi ik mēnesi var iekļauties? To aprēķinot pēc konkrētas formulas, kas katrā veikalā, visticamāk, esot atšķirīga, tomēr galvenie elementi tajā ir ietirgotā summa un nozagto preču pašizmaksas vērtība. Cik zina stāstīt Sandra, zīmolu veikalā, ja mēnesī ietirgoti 40 000 eiro, pieļaujamā nozogamā summa esot 200 – 300 eiro. Izklausās maz, taču tā esot preču pašizmaksa, nevis cena, ko redzam uz cenu zīmēm.
“Lielajos apģērbu veikalos, kur ir tiešām ievērojams apgrozījums, inventarizācijas rezultāti visbiežāk algu neietekmē, jo tur zādzības ir tādos apmēros, ka pie tādas sistēmas darbiniekiem būtu jāpaliek vispār bez darba samaksas,” skaidro Sandra, uzsverot, ka zādzības apģērbu veikalos, viņasprāt, ir milzīga problēma.
