Vai nebūs par daudz? 0
Fluorīdus pārdozējot, var veidoties fluoroze, kad uz zobu emaljas rodas balti vai brūni plankumiņi. Tā ir izplatīta problēma vietās ar dabisku stipri izteiktu fluorīdu koncentrāciju ūdenī, piemēram, ASV un Ķīnas augstkalnu rajonos, kā arī valstīs un reģionos, kur to profilaktiskos nolūkos fluorizē mākslīgi.
Latvijā fluoroze, visticamāk, draudētu, ja bērns fluorīdus saturošu zobu pastu ēstu vai paralēli zobu tīrīšanai lietotu arī fluora tabletes un ēstu ēdienu, kam pievienota fluorizēta sāls.
Vislielākais pārdozēšanas risks ir zobu emaljas nobriešanas fāzē, kas beidzas 4–6 gadu vecumā. Taču ir pierādīts, ka no viena gada vecuma, lietojot zobu pastu gan ar 400, gan 1450 ppm fluorīdu sastāvu un uzspiežot uz birstītes zirņa lieluma piciņu, fluorozes attīstības risks ir nenozīmīgs un starp abām grupām neatšķiras.
Otra nepatīkama fluorīdu blakne var būt slikta dūša un vemšana pēc stipras koncentrācijas profesionālo līdzekļu uzklāšanas uz zobiem. Laka šādu risku nerada, tāpēc to izmanto bērniem līdz sešu gadu vecumam, taču pārējiem parasti lieto gelu, ievērojot noteiktu fluorīdu daudzumu.
PADOMS
• Nevajadzētu pārcensties un tīrīt zobus biežāk kā divreiz dienā. Pietiks, ja to darīs pēc brokastīm un vakariņām, bet pēc pusdienām muti ieteicams izskalot.
• Zobus nav iespējams kvalitatīvi iztīrīt ātrāk kā divu minūšu laikā.
• Lai nebojātu zobu emalju, nav vēlams tos pucēt pēc skābu ēdienu un dzērienu lietošanas, īpaši ar stipri abrazīvu pastu (indekss RDA 100 un vairāk).
• Pēc zobu tīrīšanas muti nevajadzētu rūpīgi izskalot, bet tikai izspļaut pastas paliekas.
KONSULTĒJUSI STOMATOLOĢIJAS INSTITŪTA TERAPEITISKĀS STOMATOLOĢIJAS KLĪNIKAS VADĪTĀJA, RSU ASOCIĒTĀ PROFESORE ANDA BRINKMANE
