Zobu protēžu plastmasa – vai kaitīga? 0
Lasītājs jautā: “Daudz runā par plastmasas trauku kaitīgumu, ja tos izmanto pārtikas ievietošanai un uzglabāšanai. Gribu zināt, kādu plastmasu izmanto zobu protēzēs. Vai tā nevar kaitēt cilvēkam, ilgstoši nēsājot, saskaroties ar dažādām skābām un sāļām vielām? Un kā iedarbojas līme, ar ko pielīmē protēzi un ko tik sparīgi reklamēja brīnišķīgā aktrise Olga Dreģe?”
“Totālo un daļējo jeb parciālo protēžu izgatavošanā izmanto polimetilmetakrilāta plastmasu. Liek lietā dažādas polimerizācijas metodes ar atšķirīgu atlieku monomēra daudzumu, kas varētu būt alerģisku reakciju cēlonis,” skaidro zobārsts un zobu protēzists Gints Krāģis.
Ārsts tomēr piebilst, ka atlieku monomēra ir mazāk par 1% un ātri notiek tā sadalīšanās un izvade no organisma, tāpēc alerģisku reakciju risks nav augsts.
Plastmasas iekrāsošanai sārtā krāsā izmanto gan neorganiskas vielas (metālu oksīdus), gan organiskas krāsvielas. Neorganiskās krāsvielas nelielam pacientu skaitam var izraisīt netīkamus simptomus – apsārtumu un dedzinošu sajūtu. Tādā gadījumā protēzes var izgatavot no plastmasas bez krāsvielām. Protēžu līmes jeb adhezīvus vairākumā gadījumu vajag lietot vienīgi specifiskos gadījumos, ja to iesaka zobārsts. Turklāt rūpīgi jāievēro ražotāja instrukcija, jo svarīgi ir gan pareizi uzklāt, gan noņemt veco līmi un notīrīt protēzes.
Līmju sastāvs var būt atšķirīgs. Jāpievērš uzmanība, vai tajā nav cinka, kas, līmi lietojot ilgstoši, var izraisīt nevēlamas blakusiedarbības. Pētījumu datu par tās ietekmi ir maz, tāpēc svarīgi līmi lietot pareizi un regulāri apmeklēt savu zobārstu, lai laikus atklātu problēmas, ja tādas rastos. Protēzes nav ieteicams nēsāt dienu un nakti, jo mutes dobuma audiem jāļauj atpūsties. Naktī protēzes vēlams turēt mitrumā, traukā ar ūdeni.