Zobu griešana kaitē 0
“Mans vīrs naktī stipri griež zobus, kas traucē gulēt gan viņam pašam, gan man. Vai no šāda “netikuma” ir iespējams atbrīvoties?” Sarmīte K. Rīgas rajonā
Atbild klīnikas “Adenta” zobārste Zane Tereščuka: “Zobu griešana jeb bruksisms ir neirofunkcionāla izpausme, kuru pastiprina nemiers, stress, apspiestas dusmas, vilšanās. Vērojumi liecina, ka nosliece uz to piemīt agresīviem un hiperaktīviem cilvēkiem. Jo lielāks stress, jo izteiktāka bruksēšana, kas ir kā sava veida izlādēšanās. Reizēm cilvēks pats no nepatīkamajām skaņām pat pamostas. Kaut pacients pats to ne vienmēr atzīst, zobārsts pēc zobu izskata var noteikt, ka tie tiek griezti. Pastāv arī tā sauktais dienas bruksisms, kad cilvēki, intensīvi strādājot, pārāk stipri sakož zobus.
Zobus miegā mēdz griezt tie, kuriem ir ļoti stingrs sakodiens. Parasti zobi saskaras aptuveni 3 – 4 vietās, bet daži saspiež visu zobu virsmu. Nereti šāda īpatnība piemīt svarcēlājiem un citiem sportistiem, jo, trenējoties un sacenšoties, viņi mēdz stipri sakost zobus, tādējādi sasprindzinot muskuļus, un tas kļūst par pieradumu. No šā viedokļa nav ieteicams košļāt košļājamo gumiju, jo pētījumi liecina, ka šādi tiek trenēti muskuļi un cilvēks pēc tam griež zobus ar vēl lielāku spēku.
Zobu griešana vērojama, ja ir aizmigšanas grūtības, kas izraisa stresu. Tā var izpausties kā fizioloģiska ķermeņa atbildes reakcija sāpju gadījumā. Maziem bērniem to nereti novēro zobiņu šķilšanās laikā. Pusaudžu gados, stabilizējoties sakodienam, tas parasti pāriet.
Bruksismu var veicināt alkohola, kafijas un enerģijas dzērienu lietošana, kas paaugstina stresa līmeni, kā arī smēķēšana. Iemesls var būt arī viena vai vairāku zobu trūkums, kā arī antidepresantu un citu psihotropo zāļu lietošana.
Nozīme ir gulēšanas pozai – parasti zobus retāk griež, guļot uz muguras.
Pozīcijā uz sāniem tie vairāk saskaras un apakšžoklis nedaudz atkrīt uz leju, radot šai “nodarbei” labvēlīgākus apstākļus.
Ar laiku bruksētājam zobu emalja kļūst plāna, zobos veidojas plaisas, tie kļūst īsāki un jutīgi, sevišķi sānos. Nodilstot zobiem, ilgstošā laika periodā mēdz pat mainīties sejas izskats. Var nolūzt plombas, kroņi kļūst poraini. Dažkārt rodas sāpes sejas un žokļa muskulatūrā. Kā sekas zobu griešanai var būt sprandas stīvums, spriedzes tipa galvassāpes, it sevišķi no rītiem. Atverot un aizverot muti, žokļa locītavā var rasties sāpes un klikšķis. Dažreiz tiek bojāta arī aukslēju gļotāda.
Zobus iespējams pasargāt, lietojot speciālu plastmasas kapi, ko uzliek uz viena žokļa zobiem gulētejot. Lai tā labi piegulētu, vislabāk to pagatavot individuāli pēc zobu nospieduma. Masveidā ražotās nebūs tik ērtas. Ir divu veidu kapes: cietās un mīkstās, kuras ir biezākas un pie kurām ne visi pierod. Visbiežāk kapi gatavo apakšžoklim, jo parasti to ir ērtāk lietot. Īpaša kopšana nav nepieciešama – pēc izņemšanas no mutes tikai jānoskalo ar ūdeni.
Cītīgam zobu griezējam jauna kape jāgatavo reizi trijos mēnešos vai vismaz gadā, jo tajā pamazām parādās caurumi. Protams, tās lietošana nav obligāta, taču citādi biežāk būs jāapmeklē zobārsts.
Lai novērstu zobu griešanu, jācenšas atrast veidu, kā mazināt stresu. Var palīdzēt sejas masāža. Lai muskuļi nedaudz atslābtu, ieteicams 15 minūtes pagulēt ar plaši atvērtu muti. Saspringums mazināsies, izkustinot mīmikas muskuļus. Pirms došanās gulēt vēlams iedzert nomierinošu tēju.”
