Zobi vairs neturas stingri… Arī kustīgu zobu var saglabāt! 0
Ja sākušas asiņot smaganas, daudzi to neuztver nopietni, nospriežot, ka pie vainas pārāk cieti zobu birstes sari vai arī pārlieku enerģiska zobu tīrīšana. Taču, ilgstoši neapmeklējot zobārstu vai zobu higiēnistu, iespējams iedzīvoties periodontītā – nopietnos zobu balstaudu bojājumos, kuru dēļ zobi sākt kustēties un tos var pat nākties izraut.
Smaganu iekaisums – ārstējams
Ja zobus regulāri un pareizi netīra, uz tiem sāk krāties mīkstais aplikums un vairoties baktērijas, kas izraisa smaganu iekaisumu jeb gingivītu. Smaganas pietūkst, parādās apsārtums, arī asiņošana. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta periodontoloģijas nodaļas vadītāja Inguna Grīnvalde norāda, ka šajā stadijā slimību var pilnībā izārstēt, apmeklējot zobu higiēnistu, lai noņemtu sakrājušos mīksto aplikumu un zobakmeni, kā arī regulāri un pareizi tīrot zobus. Taču, ja tam nepievērš uzmanību, iekaisuma process vēršas plašumā un pārņem visu periodontu – gan smaganas, gan saistaudus, gan žokļa kaulu, kas ieskauj zobu no visām pusēm, neļaujot tam kustēties. Vispirms vietās, kur smaganas vairs nav cieši piestiprinātas zoba saknes virsmai, sāk veidoties kabatas, kur ne tikai uzkrājas ēdiena paliekas, bet arī vairojas mutes dobuma mikroorganismi. Iekaisumam uzliesmojot, tās var pildīties ar strutām, bet zobakmens uz zobiem veidojas ne tikai virs, bet arī zem smaganām. Pakāpeniski sākas žokļa kaula noārdīšanās process. “Smaganas atkāpjas arvien zemāk, atsedzot sakņu virsmas, zobiem sākt trūkt balsta, tādēļ tie kļūst kustīgi – pārvietojas, it kā pastiepjas garāki, starp tiem veidojas spraugas. Periodontīts ir viens no biežākajiem zobu zaudēšanas iemesliem,” stāsta I. Grīnvalde.
Par laimi, smaganu iekaisums ne vienmēr pārvēršas periodontītā. Tas lielā mērā atkarīgs no organisma imūnās aizsardzības sistēmas. Ja tā ir stipra, organisms pats spēj savaldīt smaganu iekaisumu. Ļoti nelabvēlīgi smaganu un zobu veselību ietekmē smēķēšana, kas kopā ar sliktu mutes dobuma higiēnu ievērojami palielina aplikuma veidošanos. Arī nekontrolēts cukura diabēts un osteoporoze veicina periodontīta attīstību, jo tad iekaisuma un sabrukšanas process kaulos norit daudz straujāk.
Diemžēl tā nav tikai gados vecu cilvēku slimība. Zobu balstaudu iekaisums var skart arī bērnus un pusaudžus, turklāt tad slimība noris slēptā un daudz agresīvākā formā. No tā pubertātes vecumā cieš apmēram 1% pusaudžu, tādēļ arī šajā vecumā regulāri jāapmeklē zobārsts vai zobu higiēnists.
Arī kustīgu zobu var saglābt
Atšķirībā no smaganu iekaisuma periodontītu pilnībā izārstēt nevar, taču zobus, arī tad, ja tie sākuši kustēties, bieži vien iespējams saglabāt vēl uz ilgiem gadiem. “Zobu kustīgumu izraisa gan apkārtējo audu iekaisums, gan kaulaudu zudums, gan tā sauktās sakodiena traumas, kad zobs tiek pārslogots. Novēršot traumu un ārstējot iekaisumu, bieži vien arī zobs kļūst stabilāks. Dažreiz zobus izdodas nostiprināt arī ar šinām, taču zudušo kaulaudu atjaunošanos izdodas panākt samērā retos gadījumos,” skaidro speciāliste.
Zobārsts vai periodontologs vispirms no zobiem noņem zobakmeni, iztīra un apstrādā ar medikamentiem smaganu kabatas. Taču pats galvenais ir pacienta ziņā – regulāri un pareizi tīrīt zobus divas reizes dienā. “Baktērijas, kas izraisa smaganu slimības, vairojas grūti pieejamās vietās, tādēļ ļoti svarīgi ik dienu notīrīt no zobiem mīksto aplikumu,” uzsver Inguna Grīnvalde. Šim nolūkam vajag izmantot gan zobu diegu, gan speciālas starpzobu vai vienkūlīšu zobu sukas, gan īpašas zobu pastas, ko var iegādāties aptiekās vai zobārstu praksēs. Tā kā šie zobu kopšanas līdzekļi jāpiemeklē pareizi – atbilstoši pacienta sakodienam, zobu un smaganu veselības stāvoklim –, pirms to iegādes jākonsultējas ar zobu higiēnistu, kurš arī ierādīs pareizu zobu tīrīšanas tehniku.
