Par zobu griešanu 0
Pēc pētījumu datiem, zobus griež 90–93% cilvēku. Daudzi gan nespēj noticēt, ka to dara, jo mājinieki nav neko teikuši, taču, lai zobi pastiprināti diltu, pietiek tos stingri sakost gulēšanas vai nomoda laikā. Tas visbiežāk notiek, ceļot smagus priekšmetus, darbojoties trenažieru zālē, saspringti strādājot vai vadot automašīnu.
Uzskata, ka visbiežāk zobi tiek šņirkstināti, mainoties dziļā un seklā miega fāzēm. Interesanti, ka, pēc pētījumu datiem, zobus biežāk griež smēķētāji. To dara arī bērni, taču ne vienmēr nelāgais paradums dzīves laikā saglabājas.
Zobu stingru sakošanu un griešanu veicina galvenokārt psihoemocionālais stāvoklis un stress. To var provocēt narkotiku, alkohola un atsevišķu medikamentu lietošana.
Cik cieši zobi tiek sakosti, iespējams izmērīt ar speciālu aparātu. Bruksētājiem sakodiens var būt pat divreiz stingrāks nekā pārējiem.
Skatoties spogulī, katrs pats var redzēt, ka uz apakšējiem priekšzobiem ir izzudusi emalja un, atkailinoties dentīnam, atsedzas dzeltenīgi brūnas kožamās šķautnes. Šajās vietās, nelietojot aizsargājošu kapi, plombas ilgi neturēsies.
Par bruksismu liecina sāpes vai stīvums žoklī un košanas muskuļos no rītiem, kā arī galvassāpes. Vēl var sāpēt kakls, mugura, un laika gaitā pat mainīties stāja, bet nav pierādīts, ka zobu griešana veicinātu žokļa locītavas problēmas.
! Rodoties aizdomām, ka bruksējam, vajadzētu doties pie zobārsta un pasūtīt zobus aizsargājošu kapi, jo profilakse būs daudz lētāka nekā ārstēšana. Ja ir paradums stingri sakost zobus, to var lietot arī dienas laikā.
