Vija Beinerte: Zobens un ķeizargrieziens jeb kam vajadzīga Baznīcu nakts 23
Piektdien, 2. jūnijā, jau ceturto reizi Latvijā notiks Baznīcu nakts, aicinot tuvāk iepazīt mūsu kristīgo mantojumu – baznīcu arhitektūru un mākslu, garīgo mūziku, kā arī klusuma un lūgsnas vērtību.
Protams, var jautāt, kam mums tāda Baznīcu nakts vajadzīga. Nesen kāds man feisbukā uzrakstīja: “Dievam nav vajadzīga reliģija tāpat kā cilvēkiem politika. Reliģija un politika ir vajadzīga, lai pakļautu cilvēkus un izmantotu. Reliģija un garīgā pieredze ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Reliģija dod tumsu un iznīcību, bet garīgā pieredze dod gaismu dvēselē, mieru un laimi. Vientiesīgi ir ticēt meliem, kurus pirms tūkstoš gadiem ar uguni un zobenu varēja uzspiest analfabētiem un neizglītotiem cilvēkiem.”
Lūk, ko viņam atbildēju. Vārds “re-ligio” nozīmē atkalsavienošanos – cilvēka atkalsavienošanos ar Dievu un dvēseles atkalsavienošanos ar garu. “Pilnīgi atšķirīgas lietas” gan ir tās, vai kāds reliģiju praktizē kā garīgu pieredzi vai kā kaut ko pavisam citu: tukšu ceremoniālu tradīciju, anestēziju netīrai sirdsapziņai vai ārēju masku savai augstprātībai, varaskārei, mantkārībai, baudkārei u. tml.
Ja visi cilvēki virs Zemes būtu tīrie eņģeļi, tad, protams, nebūtu vajadzīga ne politika (valsts), ne baznīca kā reliģijas ārējā izpausme ar savu doktrīnu un hierarhiju. Bet, tā kā virs Zemes labajiem ir jāsadzīvo ar ļaunajiem un viedajiem ar muļķiem, tad valsts un baznīca tomēr ir nepieciešamas, lai šo grūto sadzīvi cik necik regulētu. Ja Jūs nopērkat riekstus, Jūs taču tos neēdat ar visu čaumalu? Bet vai bez čaumalas var būt rieksti? Savu tēvzemi taču Jūs neidentificējat ar kārtējo kampēju valdības vadītāja amatā? Bet vai bez politikas var pastāvēt valsts? Tāpēc arī neder identificēt Kristus evaņģēliju ar ārējo baznīcas organizāciju. Bet ja šīs organizācijas nebūtu – kas tad mums Kristus vēsti sludinātu?
Jūs rakstāt: “Vientiesīgi ir ticēt meliem, kurus pirms tūkstoš gadiem ar uguni un zobenu varēja uzspiest analfabētiem un neizglītotiem cilvēkiem.” Man šķiet, ka mūsu civilizācijā apvainojums melos skaitās samērā smaga inkriminācija un izglītots cilvēks nekad neatļausies to atstāt neargumentētu. Man personiski nav zināms neviens iemesls, kāpēc lai es Jaunās Derības autorus – Mateju, Marku, Lūku, Jāni, Pēteri, Jēkabu, Pāvilu – uzskatītu par meļiem. Viņi ir, Jūsu vārdiem runājot, patiesīgi “pauduši savu garīgo pieredzi un pārliecību”, un dažs labs no viņiem patiesību ir apliecinājis, pat mocekļa nāvē mirdams.
Un vēl par to “zobenu” un “analfabētiem”. Ja nu ir tā, kā Jūs te apgalvojat, vai tad neklātos tomēr dot arī pienācīgu godu tiem “meliem”, kas mūs šo tūkstoš gadu laikā no “analfabētiem un neizglītotiem cilvēkiem” ir padarījuši par izglītotu kultūras tautu? Vai Jūs varat iedomāties mūsu tautai kādu labāku vēsturisku alternatīvu?
Redziet, arī skalpelis ir maziņš zobens. Bet ar to var izglābt dzīvību. Kas būtu noticis, ja priekš tūkstoš gadiem mūs nebūtu “uzzēģelējuši” tie – ar uguni un zobenu? Ja vācu zobens toreiz nebūtu mūs padarījis par daļu no Rietumu civilizācijas – vai Baltijas mazās ciltis ar Pērkona svētību būtu nosargājušas savu robežu pret vareno kaimiņvalsti, kas spējusi pakļaut sesto daļu sauszemes?
Es neidealizēju krustnešus. Viņu rokās tas, protams, bija iekarotāja zobens. Bet Dieva rokās tas bija skalpelis, kas mūs ir izglābis no neskaitāmu Krievijas mazo tautu bēdīgā likteņa. Jā, mūsu nācija ir dzimusi ar tādu “ķeizargriezienu”. Bet ķeizargrieziens parasti ir sāpīga alternatīva daudz lielākai nelaimei.
